Ķirurģijas attīstība8

1765

Džeimss Spenss kļuva slavens ar zobu transplantāciju Londonā. 1765. gadā viņš samaksāja dažus nožēlojamus grašus kādai nabadzīgai sievietei un izrāva viņai priekšzobus. Tos Spenss ielika bagātas sievietes mutē. Drīz vien izrādījās, ka "donorei" bija sifiliss, un dažus mēnešus pēc transplantācijas bagātā paciente nomira.

1818

Brits Džeimss Blandels veica pirmo veiksmīgo asins pārliešanu no cilvēka asinīm. Smagu dzemdību laikā paciente zaudēja tik daudz asiņu, ka Blandels bija spiests sievietei pārliet asinis no vīra.

1853

Skotu ārsts Aleksandrs Vuds izgudroja šļirci. Viņa sieva sāka izmantot šo izgudrojumu, kļuva atkarīga no morfīna un nomira no pārdozēšanas. Zemādas adatu deviņus gadus agrāk izgudroja Frānsiss Rinds, kurš pacientiem ievadīja asinīs nomierinošas zāles.

1895

Eksperimentējot ar elektrību, vācu fiziķis Vilhelms Rentgens atklāja jaunu elektromagnētiskās radiācijas veidu, ko viņš nosauca par X-stariem. Rentgens šo staru medicīnisko potenciālu apjauta, ka tie parādīja viņa sievas rokas attēlu, kurā bija izšķirami visi kauli.

1928

Veicot eksperimentus ar baktērijām, biologs Aleksandrs Flemings (redzams attēlā) atklāja penicilīnu. Vienā no viņa traukiem ar stafilokoka bija nokļuvusi sēnīte, un Flemings ievēroja, ka līdzās sēnīšu kolonijai baktērijas neauga. Viņa pētījumi liecināja, ka Penicillium sēnīte spēja apkarot vairākas slimības izraisošās baktērijas.

1930

1930. gadā dānim Einaram Vegeneram (redzams attēlā) veica piecas operācijas, lai ķirurģiskā ceļā padarītu viņu par sievieti. Pirmajās operācijās Vegeneram atdalīja sēkliniekus un dzimumlocekli un ievietoja olnīcu. Taču komplikāciju dēl to vēlāk izņēma ārā. Pēdējās operācijas laikā Vegeneram ieoperēja dzemdi, lai viņš varētu dzemdēt bērnus. Pēc trim mēnešiem vīrietis tomēr nomira.

1967 

Kristjans  Bārnards (redzams attēlā) veica pirmo veiksmīgo sirds transplantāciju. Sirds donore bija jauna sieviete, kurai bija iestājusies smadzeņu nāve, sirdi ielika 54 gadus vecam vīrietim. Pacients pēc operācijas nodzīvoja 18 dienas un pēc tam nomira no plaušu karsoņa.

1998

Leipcigā ķirurgs Frīdrihs Vilhelms Mors veica pirmo koronāro artēriju šuntēšanas operāciju ar ķirurģiskā robota piedalīšanos. Katra no robota četrām rokām spēja vadīt ķirurģisku instrumntu, rotēt par 360 grādiem un bija daudz precīzāka par cilvēka roku.