Ķīniešu izgudrotājs Žangs Hens - Seismogrāfs (132.gads.)7

Viņš izgudroja seismogrāfu zemestrīču epicentra noteikšanai, kā arī precizēja skaitļa π vērtību, ieviesa labojumus ķīniešu kalendārā. Žangs Hens izveidoja zvaigžņotās debess karti un deva vairāk nekā 300 zvaigznēm nosaukumus.

Hena seismogrāfs bija liela, 180 cm diametrā plata bronzas konstrukcija kurā iekšā atradās svārsts. Konstrukcijas ārpusē atradās 8 bronzas varžu skulptūras ar atvērtām mutēm un apkart pašai konstrukcijai bija 8 pūķa galvas - katrā  pūķa galvā, mutē iekšā bija ievietota metāla lodīte. Katra galva atbilda ģeogrāfiskam virzienam - austrumiem, dienvidiem, rietumiem, ziemeļiem, dienvidaustrumiem, dienvidrietumiem, ziemeļaustrumiem un  ziemeļrietumiem.

Seismisko aktivitāšu rezultātā svārsts Hena seismogrāfā sasvērās un piespieda mehānismu, kas atver pūķa muti un palaida vaļā metāla lodīti. Lodīte ar skaļu troksni iekrita vienai no 8 vardēm mutē un brīdināja cilvēkus par zemestrīces tuvošanos un par to no kura virziena zemestrīce tuvojas.

134.gadā Žanga Hena seismogrāfā rietumu virziena pūķis atvēra muti un iespļāva metāla lodīti vardes mutē, taču ne viena ziņa par to, ka tuvumā kaut kur būtu notikusi zemestrīce nebija pienākusi.Tādēļ cilvēki bija skeptiski un sāka runāt, ka Henga seismogrāfs nav nekam derīgs, taču pēc pāris dienām ieradās ziņnesis zirga mugurā un paziņoja. ka patiešām 400 jūdžu attālumā  ir notikusi zemestrīce.Hena seismogrāfs bija nostrādājis precīzi tajā brīdi, kad notika zemestrīce. Pateicoties Henam mūsdienās ir zināms, ka šī zemestrīce bija 7 balles stipra.

1855.gads. Luidži Palmijeri seismogrāfs, kas spēja piefiksēt precīzu laiku, kad ir notikusi zemestrīce un cik stipra tā ir bijusi.

1880.gads. Pirmais modernais seismogrāfs.