Kevins Kārters. Traģiskais stāsts par vīru aiz šokējošajām fotogrāfijām7

Atrodoties vienā kategorijā ar tikai dažiem fotogrāfiem, Kārteram bija iespējas doties tieši uz aktīvās darbības zonām, lai iegūtu labākos kadrus. Dienvidāfrikas avīze nosauca četrus fotogrāfus par Bang-Bang klubu. Ar ''bang-bang'' apzīmēja došanos uz Dienvidāfrikas pilsētām, lai atspoguļotu tur notiekošo vardarbību.

Dažu gadu laikā viņš redzēja neskaitāmas nāves no piekaušanas, saduršanas, šāvieniem. Īpaši barbariska metode bija aplikt ap upura kaklu riepu, ieliet tajā degvielu un aizdedzināt.

Attēlā redzama fotogrāfija, kuru Kārters uzņēma fotogrāfa karjeras sākumā. Tā ir pirmā fotogrāfija, kurā attēlots šis nežēlīgais slepkavības paņēmiens.

Atgriezīsimies pie notikumiem Sudānā. Kārters pavadīja vairākas dienas, apciemojot ciematus, kas bija pilni ar badā esošiem cilvēkiem. Visa ceļojuma laikā viņu pavadīja kareivji, kuru uzdevums bija atturēt viņu no jebkādas iejaukšanās. Šīs fotogrāfijas ir pierādījums tam, ka Kārters nevarētu palīdzēt bērnam, jo kareivji to neatļautu. Apakšā esošo bildi uzņēma pats Kārters. New York Times publicēja informāciju, ka meitene spēja atrast spēku turpināt ceļu, taču nav zināms, vai viņa nokļuva līdz barošanas centram. 2011. gadā bērna tēvs atklāja, ka tas īstenībā bija zēns vārdā Kongs Njongs. Par viņu parūpējās pārtikas un palīdzības centrs. Ģimene teica, ka zēns nomira 2007. gadā drudža dēļ.

Daudziem ir grūtības aptvert to, kā Kārters kopā ar kluba biedriem spēja veikt šo darbu katru dienu, taču tas atstāja sekas. Kevina gadījumā pat nāvējošas. Viņa ikdiena ietvēra kokaīnu un citas narkotikas, lai tiktu galā ar savas profesijas šausmām. Viņš bieži izstāstīja savas domas draudzenei Judītei Matlofai. Viņš jutās slikti par to, ka nespēja glābt mirstošos cilvēkus, kurus fotografēja. Šis iezīmēja depresijas sākumu. Turklāt tika nogalināts viņa labākais draugs un kolēģis Kens Osterbruks. Tas notika 1994. gada aprīlī. Kārters uzskatīja, ka Kena vietā vajadzēja būt viņam, jo viņš todien nebija kopā ar grupu intervijas par Pulicera balvu dēļ. Nedaudz vēlāk par Dienvidāfrikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela. Kevins Kārters savu dzīvi bija veltījis tam, lai parādītu cilvēkiem aparteīda šausmas, taču tagad tas bija beidzies. Viņš nezināja, ko iesākt ar savu dzīvi, taču nolēma dzīvot iegūtās Pulicera balvas dēļ. Depresijas pārņemts, viņš drīz pieļāva liktenīgo kļūdu.

Žurnāla uzdevumā Kevins devās uz Mozambiku. Atpakaļceļā viņš visu nofotografēto materiālu atsātāja lidmašīnā. Tas nekad netika atgūts. Kārteram tas bija pēdējais salmiņš. Pēc nepilnas nedēļas viņš bija miris. Viņš devās uz parku, pievienoja cauruli izpūtējam, ievietoja to mašīnā un mira no oglekļa monoksīda saindēšanās.

Jā, Pulicera balva radīja viņam spiedienu, bet tas nebija nāves iemesls. Tas tikai radīja papildu stresu tam, kas bija uzkrājies, iemūžinot notikumus vienos no briesmīgākajiem pasaules nostūriem. Taču viņa dēļ visa pasaule uzzināja par badu Sudānā. Viņš atstāja neizdzēšamas pēdas cilvēku prātos.

Fragmenti no pašnāvības zīmītes.

''Man ļoti, ļoti žēl. Dzīves sāpes pārņem prieku tik ļoti, ka prieks vairs neeksistē. ... nomākts... bez telefona... naudas īrei... naudas bērna atbalstam... naudas parādiem... nauda!!!... Mani vajā atmiņas no slepkavībām, līķiem, dusmām, sāpēm... no badā esošiem vai ievainotiem bērniem, no uz vardarbību gataviem trakajiem, bieži policijas, no bendēm... Esmu aizgājis, lai pievienotos Kenam, ja man paveiksies.''

Viņa stāsts ir attēlots 2010. gada filmā ''The Bang-Bang Club'', kur viņu tēlo Teilors Kičs. Manic Street Preachers, Velsas rokgrupa, 1996. gadā sarakstīja dziesmu ''Kevin Carter''.