Gandrīz tik pat smalki celta kā Rundāles pils , Ķemeru kūrorts. Lasiet tālāk un uzziniet !
Jūrmalas pilsētas daļa ,ko ar pārējo Jūrmlas un Rīgu saista elektrodzelzceļš un Rīgas Ventspils autoceļš.
Atceries pievienot šo pie favorītiem un uzpiest plusiņu + . Iečeko arī manus iepriekšējos rakstus šeit.
Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistes sastāvdaļa) , kamēr pārējā Jūrmalas atradās Vidzemes gubarņas sastāvā un tās attīstību ietekmēja Rīga.
Ķemeri atrodas 6 km no jūras starp ezeriem un purviem ,kas bagātīgi ar sēravotiem. Tapēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām.Tautas dziednieciskā izmantoti Ķemeru Svētavoti ārstiem bija pazīstami kopš 18.gs un 19.gs laiku ,kad uz šejieni ārstniecības nolūkos brauca sirgstošie Kurzemes augstākās sabiedrības pārstāvji.Viņus uzņēma mežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņu peldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, viņa vārds devis nosaukumu purvam un vēlāk kūrortam. Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi (Kaņiera ezerā). 1997.gadā te izveidots Ķemeru nacionālais parks.
Ķemeru minerālūdeņu ķīmiskā analīze pirmoreiz veikta 1801.gadā Pēterburgā (krievijā) , pēc tam tos pētijas D.Grindelis ,kura analīžu rezultāti tika publicēti.Pirmā valsts peldu iestāde uzcelta 1838.gadā uz valsts zemes , ko sēravotu dziedniecības vajadzībām atvēlēja Nikolajs I. Šis gads tiek uzskatīts par kūrorta dibināšanas gadu.Tādējādi Ķemeri jau sākotnēji veidojušīes kā balneloģisks kūrorts , par kura attīstību drīz vien rūpes uzņēmusies valsts.krievijas impērijā sākotnēji bija visai iecienīts - 1912.gadā tika atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Ķemeri - maskava.Satiskmei ar Jaunķemeru jūrmalu tika izveidots elektriskais traamvajs.
Elektriskā dzelzceļa satiksmi ar Ķemeriem atklāja 1951.gada oktobrī ( Drīz apritēs 55 gadi kopš atklāšanas).Ķemeru pilsēta beidza pastāvēt 1959.gadā ,kad to iekļāva Jūrmalas sastāvā .Ķemeros darbojās kūrzāle , koncertestrāde , kinoteātris , bibliotēka.
Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru un Tīreļpurva rajonā vairākkārt notika aktīva karadarbība (arī latviešu strēlnieku cīņas ar bermontiešiem) un kūrortu izpostīja. Dzīve tajā tomēr atjaunojās strauji. 1928.gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības. Līdzīgi Siguldai Ķemeri bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta.
Veidots kā ainavu parks ar atbilstošu līkumotu celiņu tīklu , dabas ainavā iesaistītiem arhitektūras elementiem - paviljoniem , rotodām , tiltiņiem , mākslīgi veidotiem kanāliem , kas saistīti ar parkam caurtekošo Vēršupīti.Parka izveides pirmais posms 1851. - 1861.gads. Parku ierīkojis daiļdārznieks M. Vāgners.
Pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt at nelielām laiviņām . Ūdens līmeņa relugācijai bija ierīkotas slūžas.
Latvijas brīvvlasts laikā parkā iekļāva Ķemeru viesnīcu. Parks tika paplašināts virzienā uz Slokas ezeru. 30.gados parka celiņu kopgarums bija ap 15 km.
Parks ir bagāts ar simtgadīgiem ozoliem , gobām, liepām ,kļavām , priedēm un eglēm.
Parkā izvietoti pieminekļi - Ķemeru kūrorta dibinātājiem un pirmajiem ārstiem , Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritujašiem karavīriem ,kā arī pareizticīgo koka baznīca.
Dienvidaustrumu stūrī atrodas dziedniecības ēku komplekss.Vecākā ir 19.gs. beigās celta koka vannu ēka , kas 1924.gadā apvienota ar arhitekta E.Štālberga projektēto dūņu dziedniecības kompleksu.
Uzcelta 1936.gadā , arhitekts E . Laube ( 1880 -1967.).
Piecstāvu celtne ar jumta teresēm un torni centrā . Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klacisma arhitektūras elementi - kolonnas , balustrādes , pilastri , dzegas.
Iekštelpās daļēji saglabājies trīsdesmoto gadu interjers , mēbeles , mākslas darbi , telpu apdare.Vislabāk saglabājusies bibliotēkas iekārtojums.Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu ( Dēvēts par ''Balto Kuģi")
padomju laikā tā tika pārveidota par sanatoriju ar 300 vietām ,kurā ārtstēja nervu sistēmas ,kā arī locītavu ,kaulu un muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas.Šajā laikā Ķemeros darbojās gadrīz 10 sanatorijas ,tajās strādāja ap 110 ārstu .Darbojās kūrorta poliklīnika ar sērūdeņu un dūņu vannu nodaļām.
Restorāns "Jautrais ods" Tūristu ielā 15 ( Ķemeru parkā).
Celts 1933.gadā, arhitekts F.Skujiņš (1890.-1957.). Ēka celta, izmantojot ar mūra un koku konstrukcijas apvienojumu. Stilizētas tautas celtniecībai raksturīgās detaļas un niedru jumts. Izteikts nacionālā romantisma arhitektūras paraugs. Padomju laikā ēkā atradās bērnu sanatorija, tagad tajā izvietota Ķemeru nacionālā parka administrācija. Iekštelpās saglabājušies atsevišķi interjera priekšmeti - kroņlukturi, vitrāžas, krāsnis, kā arī apdares fragmenti.
Ķemeru luterāņu baznīca A.Upīša ielā 18
Celta 1897.gadā , arhhitekts H . Štēls .Viena no nedaudzajām 19.gs būvētajām Ķemeru mūra ēkām.Celta historisma arhitektūras trādīcijās ,stiliski tuvu neogoliskai.Smailkoka logu un durvju ailas kontroforsi ,kas atgādina viduslaiku celtnes . Baznīcā ir I.Zeberiņa altāglezna "Kristus izdziedina slimos" ( 1943.) un piemiņas plāksne kas godina Latvijas brīvības cīņās kritušo Ķemeru iedzīvotāju piemiņu.
ja šis kūrorts tiktu pilnībā atjaunots un viss notiktu un dabotos tad tas būtu kā dodt jūrmalai velvienu elpu
un jūrmalu nesaistītu vairs ar sū** jauno vilni bet ar šo kūrortu
jo tāds mums vairs nav un diez vai kādreiz būs.
tā jau interesanti,bet neko jaunu neuzzināju,kā arī bildēs nav redzama ''Baltā kuģa ''iekšējā apdare,ne PSRS,ne tagad.....
