Tā solījās būt neaizmirstama diena gan pasažieriem, gan lidmašīnas apkalpei — Jaunzēlandes aviosabiedrības Air New Zealand lidmašīna DC-10 gatavojās doties ekskursijas lidojumā uz Antarktīdu. Tuvojoties baltajam kontinentam visi 257 lidmašīnā esošie cilvēki bija pacilātā noskaņojumā, tika sagatavoti fotoaparāti un daudzi pieplaka pie logiem, lai iemūžinātu lieliskās ainavas. Diemžēl, lidojot nepilnu 600 metru augstumā cauri mākoņiem lidmašīna ietriecās Erebusa vulkāna pakājē, nogalinot pilnīgi visus lidmašīnā esošos. Kāpēc šis ekskursijas lidojums beidzās ar vienu no lielākajām aviokatastrofām civilās aviācijas vēsturē, lasi šajā rakstā.
Katastrofa Erebusa kalnā8
Laikā no 1977. līdz 1979.gadam Jaunzēlandes lidsabiedrība Air New Zealand piedāvāja pasažieriem neaizmirstamas ekskursijas uz Antarktīdu. Šajos reisos lidmašīna pacēlās no Oklendas lidostas un sasniedzot Makmerdo šaurumu samazināja augstumu, tā lai pasažieriem pavērtos lielisks skats uz unikālajām dabas ainavām. Lidmašīnā atradās viens zinošs Antarktīdas gids, kurš izmantojot skaļruni stāstīja pasažieriem inetersantas lietas par to, kas atrodas zem viņiem. Šajos reisos parasti tika aizpildīti 85% pasažieru sēdvietu, 15% sēdvietu tika atstātas brīvas, tas tapēc lai pasažieriem būtu vieglāk pārvietoties pa lidmašīnas salonu un skatīties pa logiem. Pēc nolidotiem 8600 kilometriem, lidmašīna tās pašas dienas vakarā atgriezās atpakaļ Jaunzēlandē, pirmā pieturvieta bija Kraistčērča, kur notika uzpildīšanās un pēc tam ekskursanti tika nogādāti atpakaļ Oklendā. Viena šāda ekskursija 1979.gadā maksāja 359 Jaunzēlandes dolārus.
1979.gada 9.novembrī (19 dienas pirms katastrofas) Kapteinis Džims Kolinss (pa kreisi) un otrais pilots Gregorijs Kasins ieradās organizatoriskajā sanāksmē, kurā tika noteikts reisa TE 901 lidojuma maršruts. Abiem pilotiem šis bija pirmais lidojums uz Antarktīdu. Neskatoties uz to, lidojuma organizētāji nolēma izvēlēties tieši viņus, jo viņi bija ļoti pieredzējuši un uzskatīja, ka šis lidojums viņiem nesagādās nekādas grūtības. 28.novembra rītā lidmašīna izlidoja no Oklendas lidostas un pēc 11 stundām tika gaidīta ierodamies atpakaļ Kraistčērčā. Uz lidmašīnas borta šajā reisā bija 20 apkalpes locekļi un 237 pasažieri. Gids šajā reisā bija 52 gadus vecais Pīters Malgrjū. Apmēram 4 stundas pēc pacelšanās, TE 901 bija 68 km no Makmerdo stacijas. Radio komunikāciju centrs atļāva pilotiem samazināt augstumu līdz 3000 metriem un lidot "vizuāli". Kolinss uzskatīja, ka lidmašīna ir virs atklātā ūdens Makmerdo šaurumā, bet patiesībā viņi bija virs Luisa līča tieši Erebusa vulkāna priekšā. Kolinss teica, Makmerdo stacijai, ka samazinās augstumu līdz 610 metriem un no manuālās vadības pārslēdzās uz automatizēto. Pēkšņi ieslēdzās sistēma, kas brīdina pilotus par bīstami tuvu atrašanos reljefam. Piloti krita panikā, viņi nesaprata kā tas var būt, ka viņu priekšā pēkšņi parādās 3700 metru augsts kalns, ja tam bija jāpaliek krietni uz austrumiem no viņu lidojuma maršruta. Kapteinis Kolinss pieprasīja "go around" taču bija jau par vēlu. No sadursmes ar kalnu vairs nebija iespējams izvairīties. DC-10 ietriecās Erebusa vulkāna pakājē, acumirklī nogalinot visus uz borta esošos 257 cilvēkus.
Trieciens bija tik spēcīgs, ka lidmašīna tika gluži vai "izsmērēta" pret slīpo kalna nogāzi. Amerikāņu jūras flotes lidmašīna pamanīja Reisa TE 901 atlūzas tās pašas dienas vakarā, apmēram pusotru stundu pēc tam, kad tā neiradās uz plānoto degvielas uzpildi Kraistčērčas lidostā. Apskatot katastrofas vietu no gaisa nebija jābūt zinātniekam, lai konstatētu, ka visi 257 cilvēki ir gājuši bojā. Lielākā sniegā atrastā atlūza bija astes vertikālais stabilizētājs. Tika identificētas 213 pasažieru mirstīgās atliekas, pārējie palika kalnā uz mūžīgie laikiem. Šī katastrofa kļuva par lielāko aviācijas nelaimi Jaunzēlandes vēsturē, un vienu no lielākajām traģēdijām šīs valsts vēsturē vispārīgi.
Daudziem sacēlās jautājums: Kā kas tāds varēja notikt? Kāpēc apkalpe nezināja, ka viņu priekšā būs Erebusa kalns? Karoče, bija tā, ka 28.novembra agrās rīta stundās navigācijas koordinātas ar kurām apkalpe tika iepazīstināta jau pieminētajā sanāksmē 19 dienas pirms katastrofas, tika mainītas. Aviokompānijas navigācijas nodaļa uzskatīja, ka veic tikai nelielu korekciju iepriekš noteiktajam galamērķim, taču drukāšanas kļūda pirms 14 mēnešiem nozīmēja, ka tā faktiski bija pārvietojusi šo punktu apmēram 27 jūras jūdzes uz austrumiem. Jaunajā lidojuma plānā lidmašīnai bija jālido no Helita raga līdz Mekmerdo bākai, kas nozīmēja to, ka lidmašīnai bija jāpārlido 3700 metrus augstā Erebusa vulkāna virsotne. Lidmašīnas apkalpes locekļi netika informēti par lidojuma maršruta izmaiņām. 28.novembra rītā viņi ievadīja koriģētās jaunā lidojuma plāna koordinātas lidmašīnas borta datorā, taču dzīvē lidoja pēc vecā plāna, ar kuru tika iepazīstināti 9.novembrī. Apkalpe domāja, ka Erebuss atradīsies 44 kilometrus uz austrumiem no viņiem, tāpēc viņi samazināja augstumu, lai gan patiesībā viņi lidoja tam tieši pretī. Biezie mākoņi, kuriem lidmašīna lidoja cauri padarīja Erebusa laicīgu pamanīšanu neiespējamu. Kad tas tika pamanīts, bija jau par vēlu. Reiss 901 bija nolemts katastrofai līdzko tas atrāvās no skrejceļa Oklendā, jo piloti, pašiem to neapzinoties bija ieprogrammējuši savu lidmašīnu sadursmei ar Erebusu.
Gandrīz visas lidmašīnas atlūzas joprojām guļ kalna nogāzē tā kā tās palika pēc avārijas 1979.gadā. Grūti sasniedzamā vieta un ekstrēmie laikapstāķli šeit padara to atgūšanas darbus praktiski neispējamus. Aukstajos periodos atlūzas pārklāj bieza sniega un ledus kārta, bet siltajos tās atkal paveras skatam un ir redzamas no gaisa. Šī traģēdija iezīmēja Air New Zealand DC-10 flotes norietu. 1981.gadā tās tika aizvietotas ar jaunākajām Boeing 747 lidmašīnām. Pēdējais Air New Zealand DC-10 lidmašīnas lidojums notika 1982.gada decembrī.
Paldies, ka lasījāt!