Mītu izskaidrojums tam, kas ar cilvēku bez skafandra var notikt kosmosā.
Kas notiks ar cilvēku kosmosā bez skafandra?19
Cilvēks pēkšņi nepārvērtīsies ledus gabalā?
Uzkarsēšanās vai sasalšana notiek vai nu no aukstas ārējās vides vai arī siltuma izdalīšanās.
Vakuumā vides nav, nav kam savienoties. Ja būt precīzākiem, vakuumā ir izlādēta gāze, kas savas izlādēzs dēļ rada ļoti vāju efektu. Termosos vakuumu izmanto tikai tādēļ, lai saglabātu siltumu! Nesaskaroties ar aukstu vielu, cilvēks nejutīs ledainu aukstumu.
Sasalt nāksies ilgi.
Kas saistīts ar izstarošanu - cilvēka ķermenis, nokļuvis vakuumā, pakāpeniski atdos siltumu. Termosos kolbas sienas taisa spoguļveidīgas, lai aizturētu izstarošanu. Šis process ir diezgan lēns. Pat ja kosmonautam nav skafandra, bet ir apģērbs - tas palīdzēs saglabāt siltumu.
Izcepties?
Toties var aizdegties. Ja kosmosā darbība notiek netālu no zvaigznes, tad var saņemt saules apdegumus uz neaizsargātas ādas - kā no pārmērīga saules iedeguma. Ja process notiek kaut kur uz Zemes orbītas, tad efekts būs stiprāks, nekā pludmalē, tāpēc ka tur nav atmosfēras, kas aizsargā no spēcīga ultravioletā starojuma. Pietiek ar desmit sekundēm, lai iegūtu apdegumus. Bet tomēr tas ir apdegums, tāpēc apģērbam arī ir jāaizsargā. Toties, ja runa ir par caurumu skafandrā vai plaisu ķiverē - tad var neuztraukties.
Vārošas siekalas.
Šķidrumu vārīšanās temperatūra ir atkarīga no spiediena - jo mazāks spiediens, jo mazāka vārīšanās temperatūra, tāpēc vakuumā šķidrumi izgaros. Tas tika pierādīts eksperimentos - uzreiz tas nenotiks, bet siekalas sāk vārīties, jo spiediens ir gandrīz nekāds, bet mēles temperatūra - 36 C. Visdrīzāk tas pats notiek ar visām mitrajām virsmām (acis, plaušas) - tās žūs, ja vienīgi organisms netiks papildināts ar jaunu šķidrumu.
Pie tam, ja paņemt lielu ūdens daudzumu, nevis šķidru plēvi, tad, visdrīzāk, efekts būs kā "sausajam ledum": no ārpuses izgaros - izgarojot ātri tiks zaudēts siltums, kā rezultātā iekšpuse sasalst. Varam iedomāties, kā ūdens burbulis kosmosā daļēji izgaro, bet pārējais pārvērtīsies ledus gabalā.
Asinis vārīsies?
Elastīgā āda, asinsvadi un sirds radīs pietiekamu spiedienu, lai nekas nevārītos.
Šampanieša efektu arī neredzēt.
Ūdensnirējiem ir pazīstama tāda nepatīkama lieta kā dekompresija.
Izņemot vārīšanos, eksistē arī asins gāzu šķīšana. Kad spiediens krīt, gāzes pārvēršas burbuļīšos. Šampanietī rodas šķidra ogļskābā gāze, bet akvalangistiem - slāpeklis. Šis efekts ir novērojams tikai lielu spiediena maiņu rezultātā - kaut vai pāris atmosfēras. Nokļūstot vakuumā, šī maiņa ir tikai viena atmosfēra. Informācijā par šādu spiediena maiņu nekas netiek teikts, nekādi simptomi netiek aprakstīti - laikam ar to ir par maz.
Gaiss ķermenī saraus gabalos?
Pieņemsim, ka upuris gaisu izelpos - tāpēc nesaraus. Bet ja neizelpos? Novērtēsim briesmas - pieņemsim, ka skafandrs spēj uzturēt vienas atmosfēras spiedienu. Tie ir 10 kilogrami uz kvadrātcentimetru. Ja cilvēks mēģinās aizturēt elpu, taf pret elpas ceļu stājas debesis. Ja to platība ir vismaz 2x2 cm, tad rodas 40 kg spiediens. Cilvēks to neizturēs un izelpos gaisu pats.
Cilvēks nosmaks?
Lūk, kas ir vienīgais un reālais drauds. Cik ilgi cilvēks var izturēt bez gaisa? Trenēti nirēji - pāris minūtes, netrenēts cilvēks - mazāk par minūti.
Bet! Tas ir tikai tad, kad plaušās ir pilns ar gaisu, bet jāatceras, ka gaisu piespiedu kārtā nāksies izelpot. Cik ilgi parasts cilvēks var aizturēt elpu, kad tika veikta izelpa? Sekundes 30. Bet! Izelpojot plaušas neiztukšojas līdz galam, nedaudz skābekļa tomēr paliek. Kosmosā tā paliks vēl mazāk (cik sanāks noturēt). Precīzs laiks, kurā cilvēks zaudēs samaņu no bezgaisa ir zināms - 14 sekundes.