Citurs interesantus rakstus un faktu apkopojumus var meklēt šeit - http://www.spoki.lv/profils/parazitiblje
Daudziem - pat zinātniekiem - ir diezgan pamatotas aizdomas, ka slavenās Ēģiptes piramīdas paši ēģiptieši nemaz nav cēluši. Leģendas acīmredzot rodas no tā, ka ar tā laika tehniskajām iespējām daudz no piramīdu būvniecībā paveiktā nemaz nebūtu iespējams paveikt.
Vai senie ēģiptieši paši pilnīgi patstāvīgi varēja uzcelt savas gigantiskās piramīdas un dievnamus? Tie, kas bijuši Gīzas ielejā par šādu iespēju stipri šaubās. Pārāk iespaidīgas ir šīs celtnes pat tad, ja pieņem, ka piramīdu būvniecībā strādājuši desmitiem tūkstošu vergu. Ja tās nav būvējuši ēģiptieši, kas tad? Par to līdz ar visai neizskaidrojamiem piemēriem izvirzīts daudz versiju...
Konana Doila teorija.
Pieņēmums, ka ēģiptiešu varenās piramīdas ir vienīgi atliekas no kādas senākas civilizācijas, paaulē klīst jau sen. Piemēram 1929. gadā slavenā Šerloka Holmsa "tēvs" sers Arturs Konans Doils publicēja fantastikas romānu "Marakota bezdibenis", kura varoņi nonāk kādā pilsētā - salā, kura pirms tūkstošiem gadu nogrimusi Atlantijas keānā. Kad viens no varoņiem apskata zemūdens ēkas, viņš pamana: "Kolonnas, laukumi, kāpnes šajā namā pārspēja visu uz sauszemes jelkad iepriekš redzēto...Visvairāk nams līdzinājās Luksoras dievnama atliekām Ēģiptē, Karnakā. Apbrīnojami, ka šīs ēkas greznība un padzisušie sienu zīmējumi atgādināja tos, kas jau redzēti vareno celtņu drupās pie Nīlas." Konana Diola versija - visas senās Ēģiptes celtnes cēluši atlanti. Rakstnieks Ēģipti bija apmeklējis, jau pirms romāna uzrakstīšanas, un viņa domās ir vērts ieklausīties, jo Konana Doila laikabiedri stāsta, ka rakstniekam esot piemitušas ne sliktākas analīstiskās spējas, kā viņa iztēles radītajam detektīvam Holmsam.
Vai Sfinksa ir vecāka par 5000 gadiem?
Nav zināms, kā savus secinājumus, par atlantiem pamatojis pats Konans Diols, toties viņam ir arī daudz domubiedru mūslaikos. Piemēram Krievijas Alternatīvās vēstures laboratorijas vadītājs Andrejs Skļarovs, kurš Ēģiptē bijis daudzkārt, apgalvo, ka lielākā daļa turienes vēstures pieminekļu patiešām radīta ar tādas civilizācijas pārstāvju rokām, kas kaut kādā veidā gājuši bojā jau ilgi pirms seno ēģiptiešu dzimšanas:"Tos var saukt par atlantiem, var dēvēt par citplanētiešiem vai kā vēl savādāk, taču ir acīmredzami, ka viņu atstāto pēdu Ēģiptes teritorijā ir pat neticami daudz. Šķiet pat mazliet dīvaini, ka ēģiptologi tām nav pievērsuši uzmanību jau sen. Lai gan, man ir aizdomas, ka paši ēģiptieši par to visu nojauš, taču noslēpumu apzināti un rūpīgi slēpj. Piemēram, Lielā Sfinksa. Klasiskā ēģiptoloģija apgalvo, ka tā uzcelta faraona Heopsa vai viņa dēla valdīšanas laikā - apmēram divarpus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Būtībā tāds apgalvojums pamatojams ar to, ka uz šo senatne periodu Sfinksu var attiecināt pēc "mākslinieciskajām īpašībām". Taču pirms 150 gadiem Ēģiptē tika atrasta Sapņa stēla(Inventory stella, saukta arī par Veltījuma vai Apraksta stēlu), uz kuras norādīts, ka Heopss tikai pavēlējis remontēt Lielās Sfinksas bojāto statuju. Remontēt, nevis uzbūvēt"Aizvadītā gadsimta 90.gados amerikāņu ģeologs Roberts Šlohs pierādīja, ka rievas iz Sfinksas ķermeņa un uz sienas tranšejā ap to, ir nevis vēja, bet gan lietus erozijas pēdas. Šīs rievas uz Sfinksas atrodas vertikāli, nevis horizontāli. Bet tajā tālajā laikā stiprs lietus Ēģiptē nebija lijis jau vismaz 8000 gadu... Uzreiz pēc Šloha publikācijas Ēģiptes varasiestādes diez kāpēc steidzamā kārtā uzsāka Sfinksas restaurāciju. Tagad, sākot no apakšas 2/3 pieminekļa noklāta ar jaunām akmens plāksnēm, bet statujas augšdaļa rūpīgi noslīpēta. Šobrīd vairs nekādas erozijas pēdas nav redzamas. Apmēram tajā pašā laikā no ekspozīcijas izņēma un Kairas muzeja glabātuvē paslēpa Sapņa stēlu, kaut gan iepriekš tā atradās pastāvīgajā ekspozīcijā, vispārējai ekspozīcijai. Īstās Sapņa stēlas vietā tagad novietota gluži cita. Par to, kapēc tas izdarīts, muzeja administrācijas pārstāvji vien rausta plecus.. Varbūt tapēc, lai vēstures patiesība ēģiptiešiem nenolaupīu nācijas senatnes diženumu?
Dievu mantojums.
Pēc zinātnieka Skļarova domām, kaut ko jau uzbūvējuši arī paši senie ēģiptieši, bet... viņi to darījuši uz daudz senāku celtņu pamatiem:" Tas labi redzams uz piramīdām. Daļa no tām veidota ar rokām, turpretī citas ar ļoti precīzu instrumentu palīdzību. Daudzas senās būves atgādina bunkurus - puspazemes ēkas, uz kurām faraoni tad uzcēla savas piramīdas, mēģinot kopēt vēl senākas celtnes. Īsti sākotnējās piramīdas, ko Ēģiptē uzbūvējusi ļoti sena civilizācija ir sešas, septiņas: trīs no tām Gīzā, divas Dašūrā un viena Medonā. Iespējams viena bijusi Aburoašē, taču tur nevar saprast, vai tā ir piramīda, vai bunkurs. Citu seno piramīdu būvniecību Ēģiptes faraoni ir tikai pabeiguši un papildinājuši. Tipiski senie bunkuri ar ļoti izturīgu pārsegumu izskatās tā, it kā tie būtu celti kā patversmes atomkara gadījumam. Nav skaidrs, kas un kapēc ļaudīm sensenajos laikos varēja tik ļoti draudēt, tomēr, postošs karš izskaidrotu ļoti izglītotās un attīstītas, bet noslēpumainās civilizācijas izzušanu."
