Kad 1890.gada 15.janvārī Krievijas cars izdeva pavēli jūras krastā uzcelt vismodernāko cietoksni, lai aizsargātu savas teritorijas no militāri spēcīgās Vācijas apdraudējuma, izvēle krita uz Liepāju un šeit izveidoja impērijas spēcīgāko jūras floti Baltijā.
Tā ir Karostas rašanās prozaiskā puse, bet pastāv arī cita, skaista, nedaudz romantiska leģenda. Tā vēsta, ka Liepāju Aleksandrs III izvēlējies tikai tāpēc, ka tā atradusies pietiekami tuvu Dānijai un vajadzības gadījumā spētu aizstāvēt arī to. Lai saprastu kāpēc Krievijai būtu jāaizsargā Dānija, jāatceras, ka cars bija precējies ar Dānijas princesi Mariju Dagmāru. No Karostas karaliskā ģimene bieži devās apciemot savus karaliskos radus Dānijā. Tā ceļš bija kļuvis daudz tuvāks un ērtāks.
Karostas izbūvei nauda netika žēlota- izmaksas dažādos avotos tiek nosauktas no 40 līdz 80 miljoniem zelta rubļu. 1898.gadā bija jau uzcelta osta un tās tuvumā izveidota ‘’pilsēta pilsētā’’. Šo vietu mēdza saukt arī par mazo Pēterburgu, jo šeit pārsvarā dzīvoja smalka un augsti izglītota sabiedrība. Karosta bija pilnīgi neatkarīga no Liepajas- tā pati sevi pilnībā nodrošināja ar elektrību, ūdeni, kuģu un vilcienu satiksmi un ari ar kultūras programmu. Šeit darbojās pat pasta iestāde, kur pasta sūtījumiem tika uzspiests zīmogs ar lepnu pilsētas nosaukumu ‘’Aleksandra III osta’’. Interesanti, ka lai nosūtītu vēstuli uz Liepāju, bija jāpērk starppilsētu marka par 3 kapeikām, bet pilsētas robežās marka maksāja vien 1 kapeiku.
Svētā Nikolaja pareizticīgo katedrāle jau kopš tās uzcelšanas ir Karostas vizuālā un garīgā dominante. Tās augstums ir vairāk kā 50m un tā ir augstākā kupolceltne Baltijā un lielākais pareizticīgo baznīca Latvijā. Ēku sāka celt 1901.gadā atbilstoši Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam. Atšķirībā no citiem tik lieliem dievnamiem, šim nav ierasto kolonnu, bet četras lokveida arkas, kas balsta velves ar kupoliem. Pēc diviem gadiem notika pirmais dievkalpojums, kurā piedalījās arī Krievijas cars ar ģimeni. Tieši cars personīgi deva lielāko daļu naudas dievnama celtniecībai. Sākoties I Pasaules karam visu ko vien varēja izveda uz Krieviju, bet pārējais vienkārši tika izlaupīts. Latvijas brīvvalsts laikā baznīca tika izmantota Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām, bet kad Karostā iemitinājās PSRS karaspēks šeit ierīkoja sporta zāli, ’’sarkano stūrīti’’ un kinoteātri. Filmu izrādīšanai gan traucēja lieliskā akustika, tāpēc tika aizbetonēta centrālā kupola joma.
Pēc neatkarības atjaunošanas dievnams 1991.gadā atkal tika atdots pareizticīgo baznīcai, kura pamazām sāka baznīcas atkopšanu. 2016.gada rudenī katedrāle beidzot atgūst arī balsi- tiek iesvētīti un uzstādīti 12 Maskavas rūpnīcā ‘’Liteks’’ izgatavotie zvani.
Jūras virsnieku saieta nams tika celts 9 gadus un to varētu saukt par pili, jo tā patiešām celta pēc Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga. Grezna un ambicioza- gan no ārpuses gan no iekšpuses. Par virsnieku ballēm vēl joprojām stāsta leģendas. Bez tam šo vietu varētu uzskatīt arī par pirmo Liepājas kazino, jo virsnieki izklaidējās spēlējot kārtis uz naudu un slēdzot derības. Nama spožumam gan nebija ilgs mūžs- oficiāli tas tika atklāts 1907.gadā, bet 1908.gadā Karostai tika atņemts cietokšņa statuss un cariskās militārās vienības pamazām to atstāja, uzspridzinot arī cietokšņa sistēmas. Tas gan neizdevās par 100% un daudzas no tām saglabājušās vēl joprojām. No saieta nama uz Krieviju tika izvests viss- lustras, mēbeles, milzīgā bibliotēka, pat pārtikas krājumi un jūras kara flotes bāzes arhīvs.
Latvijas laikā šeit ierīkoja Kaulu tuberkulozes sanatoriju. Arī padomju gados ēka tika izmantota kā ārtsniecības iestāde- šeit atradās Kara flotes hospitālis. Tagad jaunajiem saimniekiem, Latvijas Jūras spēkiem, vajadzēs daudz pūļu un naudas, lai šis nams atgūtu kaut nedaudz no zudušās spozmes.
Gandrīz 20 gadus Karostā aktīvi darbojās divas Jūras pasta baložu stacijas. Vienā tika uzturēti līdz 750, bet otrā ap 450 apmācītiem putniem un tos apkopa 8 militārpersonas, bet galvenais pēc dienesta pakāpes bija štāba kapteinis. Katram balodim bija noteikta uzturnauda, 1,29 krievu rubļi gadā. Tā nebija maza nauda tolaik, tāpēc nav jābrīnās, ka klīda nostāsti, ka stacijas priekšnieki to izmanto savtīgos nolūkos. Bet putni jau to nevarēja apstiprināt vai noliegt. Baloži bija labs saziņas līdzeklis starp kuģiem- labos laika apstākļos putni spēja sasniegt līdz pat 100km lielu ātrumu. Katru gadu putniem tika rīkoti īpaši manevri, lai nosakidrotu to spējas. Labākais rezultāts tika sasniegts 1907.gadā, kad baložus aizveda uz Kopenhāgenu un palaida vaļā. Liepājā atgriezās 90% putnu.
Viena no šīm stacijas ēkām ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pagājušā gadsimta 30tajos gados šajā namā tika ierīkoti dzīvokļi. Nez vai tur dzīvojošie zina šī nama vēsturi?
Visi ir dzirdējuši par Karostas kanālu, bet retāk zina, ka Liepājas ziemeļu daļas fortifikācijas sistēmā bija vēl viens kanāls- Cietokšņa kanāls. Tas savā starpā savienoTosmares un Liepājas ezerus, Ālandes upi un jūru un ir ap 11km garš. Daudzi to sauc par Melnupīti, jo daļēji izbūvēts pa tās gultni. Kanāla krastos atradās Ziemeļu, Mazais, Vidus un Austrumu forti, kā arī kanāla lielākā būve- Redans, kas pārdzīvojis vairākus spridzināšanas mēģinājumus un skatāms vēl šodien.
Karostas kanāls pamatīgi apgrūtināja nokļūšanu šajā pilsētas daļā. 1899.gadā Liepājā tika atklāta tramvaja satiksme un viena līnija, t.s. ‘’Baltā līnija’’ tika izveidota līdz Karostas kanālam. Tam gan bija vajadzīga militārās priekšniecības atļauja. Līnijas garums bija 10km, bet vēlāk gan to saīsināja, gan mainīja. Bet nokļūšanu Karostā tas pamatīgi atviegloja. Līdz kanālam ar tramvaju, tad pāri kanālam ar prāmi, vēlāk pa uzcelto tiltu, un esi jau Karostā. Pie tilta bija pat izveidota neliela stacija, kur pasažieriem uzkavēties gaidot tramvaju. Tā tas turpinājās līdz 1944.gadam, kad tramvaji pārstāja kursēt, jo vadi tika noņemti un aizvesti uz Vāciju.
Karostas tilts ir viens no visvecākajiem Latvijas metālkonstrukciju un vienīgais izgriežamais tilts Baltijā.Tā projektēšana sākās 1900.gadā. Pirms tam pāri kanālam varēja nokļūt ar tvaika prāmi. Tilta projektu konkursā 1903.gadā uzvar vācu inženieris Haralds Hals, kurš savā labā izmanto Aleksandra Gustava Eifeļa skices. 1906.gadā tilts bija gatavs un varēja sākt tā noslodzes pārbaudes. Viss bija kārtībā un tilts varēja sākt pildīt savas funkcijas. Sākumā, kā jau militārs objekts, tilts bija krāsots t.s. jūras aizsargkrāsā- pelēcīgi zilgans. Savu vārdu- Oskara Kalpaka tilts tas iegūst līdz ar Latvijas armijas izvietošanos Karostā. Padomju laikā to pardēvēja par Gaisa tiltu un pārvietoties pa to varēja tikai ar speciālām atļaujām un tikai noteiktās stundās.
Savā, vairāk kā 110 gadu ilgajā mūžā, tilts vairākkārt ticis spridzināts un bojāts no kuģiem, bet vienmēr ticis atjaunots.
Turpnājums http://spoki.tvnet.lv/vesture/Karostas-stasti-2/825325
Tu laikam esi vienīgais cilvēciņš "spokos" no kura rakstiem es uzzinu kaut ko sev nezināmu par vēsturi.
Spoži! ++++++++
Zel ka nesakarto to teritoriju, dzirdeju ka turisti to labprat apmekle.
un...ko ar šādu rakstu vēlies pateikt vai vēstīt! Manuprāt, te kāds ilgojas vai izjūt nostaļģiju pēc krievijas, tad lūdzu 300 km uz austrumiem nepiesārņojot netu tevi gaida laime.
