›

Kārlis Irbītis - izcilais Latviešu avioinženieris 21

338 3

Kājau pēc virsraksta spējat nojaust, tad šodien raksts būs par Latvijas Lepnumu, ievērojamo avioinženieri, konstruktoru, cilvēku, kas bija apveltīts ar lielu izdomu un gaišu prātu - Kārli Irbīti.

Dzimis 1904. gada 14. oktobrī Ziemeļvidzemē, Lādes pagastā. 1908. gadā Irbīšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Čiekurkalnā. Kārlim bija deviņi gadi, kad viņš pirmo reizi ieraudzīja lidmašīnu, kas lidoja pāri Čiekurkalnam. Pēc dažiem gadiem netālu no Čiekurkalna uzbūvēja krievu armijas lidlauku. Kārlim radās iespēja ik dienas aplūkot lidmašīnas. It sevišķi viņam patika rakņāties avarējošo lidmašīnu lūžņu kaudzē.

I12 mācību... Autors: Mahitoo Kārlis Irbītis - izcilais Latviešu avioinženieris

(I-12, mācību iznīcinātājlidmašīna)

Viņa mīļākā nodarbe esot bijusi dažādu braucamrīku zīmēšana(motocikli ar propelleru, aerokamanas un citi fantastiski rīki. Viņam izdevās izgatavot lidaparāta kopiju, ar kuru tomēr nevarēja lidot. Līdz 1925. gadam Kārlis izgatavoja vairāk nekā 30 paša konstruētu aviomodeļu.

1921. gadā Kārlis iestājās Valsts tehnikumā. Mācoties teorētisko mehāniku, viņš secināja, ka tā dod iespēju veikt daudzus aprēķinus lidaparātu konstruēšanā.Pasniedzēji atbalstīja Kārļa aizraušanos. Tehnikuma bibliotēka pat iegādājās vairākas Vācijā izdotās aviācijas grāmatas. Vasarā obligāto praksi Kārlis strādāja Aviācijas diviziona darbnīcās un remontēja lidmašīnu motorus. Dažkārt viņš esot ticis sūtīts arī uz Spilves aerodromu, kur kāds lidotājs pat piedāvājis Kārlim pievienoties lidojumā. Kārlis protams piedāvājumu pieņēma.

Diplomprojektā Kārlis projektēja tajos laikos nepazīstamas konstrukcijas četru cilindru 100 ZS motoru ar pretēji novietotiem horizontāliem cilindriem.

(VEF I-14)

1924. gadā viņš iestājas Latvijas Aeroklubā, kurā bija iespēja iepazīties ar ārvalstu aviācijas literatūru un iepazīties ar interesantiem cilvēkiem. Viens no tādiem bija Nikolajs Pūliņš ar kuru viņam izveidojās ilgstoša sadarbība un tika uzprojektētas 5 lidmašīnas. Līdz 1925. gadam, Kārlis jau bija izveidojis vairāk, kā 30 lidmodeļus.

1932. gadā viņš apmeklēja Berlīnes sporta aviācijas izstādi, kur viņš visos sīkumos izpētija vairākas vācu lidmašīnas. Drīz vien viņam radās doma par sestās lidmašīnas konstruēšanu, kura bija paredzēta tāllidojumiem. Tā nu radās lidmašīna ar nosaukumu "Gambijs".

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

(VEF I-16)

1934. gadā Kārlis Irbītis sāk strādāt Valsts Elektrotehnikas Fabrikā(VEF), kur viņš pievērsās laivu un traktoru motoru projektēšanai, izstrādāja VEF radiouztrvērēju masveida ražošnas procesu, kā arī izveidoja VEF logo.

1935. gadā ierosināja sākt ražot Ikāra tipa lidmašīnas. VEF direktors T.Vītols, par spīti Civilās aviācijas pulkveža J. Indrāna un Aerokluba iebildumiem, kuriem bija izveidojies priekštats, ka lidmašīnas Latvijā NEVAR ražot un tās var tikai importēt(manuprāt tas ir pilnīgs absurds), tomēr piekrita ražošanas uzsākšanai. Kārlis uzzīmēja skici, veica aprēķinus un lidmašīnas izgatavošana ritēja raiti.Tā bija Kārļa 11 lidmašīna, kuru nosauca par I-11.

(stāsta varonis - K. Irbītis)

1936. gada 23. jūnijā I-11 aiztransportēja uz spilves lidlauku, lai veiktu izmēģinājumus, kuri beigu beigās bija sekmīgi. Lidmašīnas ātrums sasniedza 229 km/h, kas bija par 39 km/h ātrāk, kā vācu analogiem.

1937. gadā izgatavoja I-12, par kuru ārvalstīs bija ļoti labas atsauksmes. VEF tika konstruētas 6 kara lidmašīnas, bet uzsākot septīto(I-19),Latvija tika okupēta. 8 lidmašīnu paraugi tika nosūtīti uz Maskavu izmēģinājumiem, no kurām 2 (I-15b un I-17) tika atdzītas par ļoti labām.Lidmašīnu ražošanu VEF pārtrauca.
Vācu armiju visvairāk interesēja VEF Minox, kā arī lidmašīnas I-16, I-17 un I-18. K. Irbītis un viņa kolēģi strādāja arī Vācijā, Bavārijā, firmā "Messerschmit".

(vertikālās pacelšanās lidmašīna CL-84)

1950.-1970 gadā Irbītis bija konstruktors lielākajā Kanādas aviācijas firmā Canadair Monreālā, par vecāko inženieri. Tur viņš nodarbojāsar laivu un traktoru dzinēju izgatavošanu, bet pamatā viņš projektēja V-STOL CL-84 vertikālās pacelšanās lidmašīnu, par ko 1970. gadā saņēma Makkērtija balvu(McCurdy Award)
1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija par izciliem nopelniem K. Irbītim piešķīra LZA Goda doktora grādu inžinierzinātnēs.

1997. gadā K. Irbītis Monreālā mirst. Tobrīd Latvijā sāka izdot viņa grāmatu "Latvijas aviācija un tās pionieri".

Citi Raksti:

http://spoki.tvnet.lv/automoto/Pirma-Formula/632574">http://spoki.tvnet.lv/automoto/Pirma-Formula/632574

http://spoki.tvnet.lv/automoto/Ka-izgatavot-motorbloku-un-motora/631324">http://spoki.tvnet.lv/automoto/Ka-izgatavot-motorbloku-un-motora/631324

http://spoki.tvnet.lv/vesture/Latvijas-velosipedu-un-automobilu/624784">http://spoki.tvnet.lv/vesture/Latvijas-velosipedu-un-automobilu/624784

http://spoki.tvnet.lv/vesture/Latvello/623763">http://spoki.tvnet.lv/vesture/Latvello/623763

338 3 21 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Izmantotie avoti:
http://internets