Lai gan sabiedrībā līdz šim valdījis uzskats, ka sekss un indivīda seksualitāte ir svarīgas un cilvēka dzīvi lielākoties patīkami ietekmējušas lietas, pēdējās desmitgades laikā palielinājies to cilvēku skaits, kuriem sekss izraisa drīzāk nepatīkamas sajūtas.
Aizvadītā gadsimta sākumā psihoanalītiķis Zigmunds Freids (1856-1939) sabiedrības uzskatos izraisīja revolūciju, apgalvojot, ka sekss un seksualitāte neizbēgami ietekmē cilvēku dzīvi. Tas lika sabiedrībai brīvāk paskatīties uz seksa tēmu un runāt par tēmām, kas līdz tam bija tabu, piemēram, sieviešu orgasms un daiļā dzimuma tiesības gūt labsajūtu.
Vairākus gadu desmitus cilvēki šķietami izbaudīja iegūto seksa brīvību, bet jau psihoterapeits Viktors Frankls (1905-1997) savos darbos bija dalījies novērojumos, ka kopš laika, kad sabiedrība sāka atklāti runāt par sievietes tiesībām seksā, arvien vairāk vīriešu savā seksuālajā dzīvē saskaras ar dažādām problēmām.
Gadu gaitā dažādi speciālisti mēģinājuši skaidrot šo visnotaļ bēdīgo tendenci, un Mango piedāvā apkopojumu ar iemesliem, kuri vīriešos rada nepatiku pret seksu un nereti pat riebumu.
Kā viens no galvenajiem iemesliem vīriešu nepatikai pret seksu tiek uzskatīta dzīšanās pēc orgasma. Pateicoties dažādu kaktu žurnālu rakstiem un citiem "izglītojošiem" avotiem, mūsdienu vīrietī ir radīta pārliecība, ka, ja viņam neizdodas savai partnerei sagādāt augstāko baudu, viņš uzskatāms par nepilnvērtīgu zaudētāju. Arī sievietes par savu mērķi noteikušas par katru sagādāt orgasmu vīrietim, un daudzos gadījumos sekss vairs nav mīlestības izpausme, bet gan drudžains fizisku kustību kopums ar mērķi kulminēt un tas seksu padara par savdabīgu "orgasmu konveijeru".
Otrs iemesls nepatikai pret seksu ir tā sauktā "psiholoģiskā kastrācija" - jau no seniem laikiem sabiedrībā bijuši indivīdi, kuriem bērnībā vecāki ieskaidrojuši, ka sekss ir netīra un pretīga lieta, ar ko labāk neaizrauties. Tomēr tieši pēdējās desmigtades laikā cilvēku uzvedības speciālisti pārliecinājušies, ka no šīs vecāku ieprogrammētās "psiholoģiskās kastrācijas" arvien biežāk cieš vīrieši un tā viņiem rada ne tikai seksuālo nespēju, bet arī nopietnas psiholoģiskas traumas, kas nereti var izpausties kā vardarbība.
Vēl viens no iemesliem nepatikai pret seksu ir reklāmas, kas daudzus mūsdienu cilvēkus ir padarījušas par reklāmas upuriem, jo viņi televizoru ekrānos, uz plakātiem un citviet redz ārkārtīgi pievilcīgus cilvēkus, kuriem līdzināties ir neiespējami. Daudzi vīrieši, redzot labi trenētos un iesauļotos reklāmas tēlu ķermeņus, iedzīvojas kompleksos, jo viņiem rodas pārliecība, ka tiesības uz seksu un mīlestību ir tikai šiem skaistuļiem, bet viņi ar saviem bālajiem alus vēderiņiem nevienai sievietei neliksies pievilcīgi, kā arī iet līdz otrai galējībai, vēloties mīlēties tikai ar superskaistulēm.
Tāpat mūsdienu publiskajā telpā bieži vien parādās dažādi saukļi, kuri seksam piedēvē dažādas ārstējošas un dzīves kvalitāti uzlabojošas funkcijas. Tas kļuvis par iemeslu seksa emocionālās vērtības zudumam - arvien vairāk vīriešu ir pārliecināti, ka sekss palīdzēs saglabāt jaunību, kliedēs garlaicību vai izstrādās organismā mistisko "laimes hormonu", un viņi sievieti uztver kā sava veida trenažieri vai procedūras instrumentu, kas šos mērķus palīdzēs sasniegt.
Tāpat seksuālā revolūcija radījusi vīriešos pārliecību, ka viena no galvenajām lietām, ar ko palepoties veču kompānijā, ir savu partneru skaits. Tas novedis pie situācijas, kad galvenais vairs nav seksuālo kontaktu kvalitāte, bet gan kvantitāte, un, dzenoties pēc labāka rādītāja, vīrietis vairs nevērtē sievietes individualitāti un neapsver ilgstošāku attiecību iespējamību, bet samierinās ar vienas nakts sakaru, lai jau nākamajā naktī mestos jaunas sievietes skavās. Šāda dzīvesveida risks saistās ar to, ka ar laiku vīrietim zūd interese par sievietēm vispār, jo "viņas visas ir vienādas" un neviena vairs nespēj ne uzbudināt, ne sniegt baudu.
Kā sestais iemesls vīriešu nepatikai pret seksu tiek minēta dažādu fetišu straujā izplatība. Mūsdienās seksa industrija parastajam patērētājam piedāvā neaptveramu klāstu ar dažādiem palīglīdzekļiem un tas rada sajūtu, ka vienkāršs sekss vairs nav modē. Lai gan dažādu rotaļlietu izmantošana seksā var to atsvaidzināt, pastāvīga uzbudinājuma panākšana ar fetiša mantiņām notrulina sajūtas un uzbudinājumu vienkārši mīlējoties vairs nav iespējams gūt.
Nepatika pret seksu skaidrojama arī ar to, ka pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku ir metušies savdabīgā sacensībā par statusu, cenšoties panākt veiksmīgas un sakārtotas dzīves iespaidu. Sekojot sabiedrības prasībām, vīrieši pērk automašīnas, iegādājas dzīvokļus un citas statusu apliecinošas mantiņas, kā arī veido attiecības, bet tad, kad kārotais dabūts, viņi paši lāga nesaprot, ko ar to darīt - sabiedrības prasība izpildīta, bet pašiem no tā nav nekāda prieka. Šajos gadījumos vīrietis agrāk vai vēlāk par savu partneri aizmirst, un attiecību vietā par viņa seksuālās enerģijas sublimēšanas veidu kļūst darbs, akadēmiskā grāda iegūšana vai kāds hobijs.
