Vai esat kādreiz par to iedomājušies, cik jūsu kaķim ir mīksta spalva? Ka tā ir tik mīksta, ka no tas varētu sanākt labs spilvens. Izrādās, ka Šveicieši par to ir ne tikai aizdomājušies, bet arī to realizējuši. Rakstā par to, kā Šveicē sokas kaķu kažokādu biznesam.
Lai labi lasās! 
Džipsijs, eiropas īsspalvainais kaķis ar pelēku kažoku, bija pirmais Osovecku ģimenes kaķis. Viņš tikko sāka iedzīvoties jaunajās mājās pie Valērijas Osoveckas (Walery Osowiecki) un viņas piecus un astoņus gadus vecajām meitiņām, līdz notika kas negaidīts. Vakarā pie Osovecku ģimenes durvīm parādījās Džipsijs - viss vienās asinīs un ar lodi ķermenī. Valērija nevilcinoties devās pie veterinārārsta, lai minku glābtu, taču ar to nebija līdzēts un viņš stundu pēc operācijas nomira...
Valērija un viņas meitas nekad neuzzinās, kas motivēja kaķa slepkavību, bet viņu stāsts tajā apkaimē nu dien nav nekas unikāls. Pēc šo māju saimnieces teiktā, mājas apkaimē daudziem ir pazuduši kaķi. Ar ko tas izskaidrojams? Šveicē, kur dzīvnieku labklājība ir aizsargājama saskaņā ar nacionālo konstitūciju, ir legāli nošaut kaķi, kurš klaiņo vairāk kā 200m attālumā no savām mājām. Vides speciālisti apgalvo, ka šāds likums palīdz aizsargāt izmirstošos putnus no plēsīgajiem kaķiem, bet dzīvnieku tiesību aizstāvji saka, ka likums ir labvēlīgs daudz bīstamākai darbībai: Šveices pagrīdes kaķu kažokādu ražošanai un tirdzniecībai.
Tomija Tomeka (Tomi Tomek) ir līdzdibinātāja aizstāvības biedrībai „SOS Chats”. Viņa vadīja 2007. gada Šveices kampaņu pret kaķu kažokādām, kad izmantoja slēptās kameras, lai uzfilmētu vairākus miecētājus, kas vēlējās pārdot zem galda noslēptās kaķādas. Dažās vietās viņa atklāja, ka zemnieki speciāli audzē kaķus, lai pārdotu šiem kaķādu ražotājiem. Tomeka stāsta, ka vienas kažokādas cena ir starp 50 un 100 *Šveices frankiem. Protams, ka kaķādas netirgo tikai pa vienai Tās var arī būt kā segas, kas veidotas no kādiem 12 minčiem. Segu cenas pat 1700 dolāri.
Tomēr vai šis bizness atmaksājas, spriediet paši, jo 2012. gadā stājās spēkā likums, ka kaķādu tirgotājiem var uzlikt pat 20,000 Šveices franku lielu naudassodu.
*1 eiro = 1.2 šveices franki
Kāpēc lai gan kāds gribētu iegādāties kaķu kažokādas? Tādēļ, ka Šveicē, kaķu kažokādas pieprasījums lielā mērā izriet no tradicionālās ticības, ka valkājot segas vai citus apģērba gabalus, kas izgatavoti no kaķiem, var izārstēt reimatismu. Šie, gadsimtiem vecie, uzskati tika gūti no tradicionālās ķīniešu medicīnas. Eksperti gan apgalvo, ka tas nav zinātniski pierādīts.
Kaķu un suņu kažoku pārdošana jau sen bija nelegāla ASV. 2007.gadā tika aizliegta arī visā Eiropas Savienībā. Šveice, kas nav ES dalībvalsts, lēnāk ieviesa līdzīgus ierobežojumus. Kaķu kažokādu imports bija aizliegts jau 2006.gadā, bet iekšzemes ražošana un pārdošanā bija juridiski atļauta līdz 2008.gadam. Tad tika izdots pirmais likums, kurš šī produkta ražošanu un izplatīšanu aizliedza vispār.
Kā jau parasti ar melnajiem tirgiem, arī kaķu kažokādu melnā tirgus lielumu Šveicē ir gandrīz neiespējami noskaidrot. Arī cenas ir tik pat neparedzamas, jo tās var strauji mainīties. Frenks Šmits (Frank Schmidt) Vācijas kampaņas „Cilvēki par ētisku attieksmi pret dzīvniekiem” (PETA) biedrs, sacīja, ka Šveices kaķu kažokādu ekonomija nobāl uz Ķīnas fona, kur katru gadu eksportam tiek nokauti aptuveni 2 milijoni kaķu un suņu. Tomēr, valstij, kura lepojas ar saviem stingrajiem dzīvnieku tiesību likumiem, kaķu kažoku tirdzniecība tiek uzskatīta par neiedomājamu stulbumu.
Interesanti tas, ka dažos mēnešos pēc likuma stāšanās spēka, Tomeka atrada piecas dažādas miecētavas, kurās pārdeva kaķu kažokādas. Dažas no tām bija apbalvotas ar „Šveices kvalitātes” („Swiss Quality”) zīmi, kas norādīja uz šo miecētavu kvalitāti un to piederību Šveicei.
Advokāti un aktīvisti, kas bija runājuši ar žurnalistiem no „The Verge” teica, ka viņi nav informēti par jebkādiem kažokādu tirdzniecības gadījumiem, kas tiktu celti tiesā kopš spēkā ir stājies šis aizliegums. Antons Goetšels (Antoine Goetschel), Cīrihē bāzēts advokāts, kurš specializējas dzīvnieku tiesību jautājumos, izteicies, ka tiesībsargiem nav praktiski nekādu iespēju apturēt kaķu kažokādu tirdzniecību, jo ja viņi to vēlētos, vajadzētu veikt DNS testus, lai noteiktu, ka tās ir kaķu ādas. Bet tas ir pārāk dārgi. Policijai tādas naudas nav.Tā kā arī pēc likuma neviens dēļ to tirgošanas nevar tikt apcietināts, tad policijai ir mazāka motivācija veikt lielākas izmeklēšanas”.
Par spīti tam Tomeka ir pārliecināta, ka Šveices stingrā nostāja drīz iznīcinās šo kaķādu tirdzniecības biznesu. Ārī pirms kaķu kažokādu tirdzniecības aizliegums stājās spēkā, to tirgotāju skaits pēdējā laikā bija sarucis uz pusi. Tagad, kad likums tiek atbalstīts ar smagām finansiālām sankcijām, viņa cer, ka kaķādas vairs vispār netirgos. Tomekai piekrīt arī šī likuma iniciators Lūks Barthašaks (Luc Barthassat).
Paldies par rakstam veltīto laiku!
Vispār jau tā ir divkosība raudāt par kaķiem, kuriem novelk kažoku, tai pašā laikā, kad kažoku novelk govīm, zirgiem, ūdelēm, roņiem u.c. dzīvniekiem, kuri arī dzīvi radījumi ar savu saprātu.
Man kaķi patīk un tas ko es redzu man ne visai patīk.Uzskatu, ka jebkura zvēra ādu dīrāšanas ir nosodāmas. Neviens nost nesalst un aiz bada nevienu nemedī, lai paēstu un nodīrāto ādu par apģērba gabalu padarītu. Mūsdienās tas ir muļķīgi. Citādāk es skatos uz cilvēkiem, kuri tiešām iespējams dzīvo tādos apstākļos, kad savadāk nevar. Bet visi pārējie, kam šķietami dzīvošanai un izdzīvošanai viss ir - manuprāt ir prātu maizē apēduši, ja reiz ar kaut ko tādu nodarbojas vai kaut ko tādu pērk.
omg nezinaju par tadu binzesu, jaatver un jaizshauj visi rajona kaki kas kliist apkart un breec naktiis kaa velni, vareshu mosh labu piki uzvarit
