Šoreiz nevis par viņa politiku, bet gan pavisam sadzīviskām tēmām.
Kāds bija Hitlers50
604
6
Hitleram piemita abrīnojamas koncentrēšanās spējas jebkurā troksnī. Viņam apkārt varēja skanēt skaļi uzgriezts radio, sarunāties cilvēki un riet suņi, bet viņš bija spējīgs stoiskā mierā izlasīt svarīgu ziņojumu vienu reizi, saprast to līdz sīkumiem, atcerēties to un izlemt kā rīkoties.
Hitlers ārkārtīgi mīlējis garas pastaigas un izbraucienus ar mašīnu. Viņš pats gan auto nevadīja, bet viņam patika vērot aiz loga slīdošo ainavu un gremdēties pārdomās.
Daudzi no nacistu augstākajiem virsniekiem lūdza Hitleru nedoties braucienos pa pilsētu vaļējā mašīnā (atcerieties Kenediju? (kaut gan tas notika vēlāk, bet tajā bariņā bija pāris tādi, kas līdz tam aizdomājās)). Arī gājienos un parādēs viņš parādījās vaļējā mašīnā.
Hitlers necieta kaķus. Tik tiešām necieta.no visas sirds! Viņš uzskatīja, ka tie ir netīri, savtīgi un neuzticami radījumi. Toties suņus viņš mīlējā vairāk par saviem līdzcilvēkiem. Fīrers nekautrējās ņemt līdzi suni pat uz militārām apspriedēm (un tas nekas, ka viņa suns nebija nemaz tik draudzīgs).
Fīrers bija veģetārietis. Viņam nepatika arī tas, ja citi viņa klātbūtnē lieto uzturā gaļu, bet viņš to pieļāva.
Tomēr viņš mēdza izmest pāris ne visai patīkamas piezīmes, piemēram, ja kāds dzēra buljonu, tad viņš to sauca par "līķu zupu".
Toties saldumus viņš mīlēja ļoti, laikabiedri stāstot, ka Hitlers mierīgi varējis sastūķēt rīklē pustorti.
Pret alkoholu un cigaretēm viņam bija samērā demokrātiska attieksme: citi lai lieto, bet tas nav priekš manis.
Retu reizi viņš izdzēra kausu alus, bet nesmēķēja vispār, jo uzskatīja, ka tas kaitē viņa balsij (interesanti, ko viņš teiktu, ja būtu zinājis par pasīvo smēķēšanu?). Hitlers pat nēsājis līdzi labas cigaretes, ar kurām uzcienāt apkārtējos. Viņš atļāvis smēķēt pat savu runu laikā.
+
