Tā ir viena no dīvainākajām II Pasaules kara epizodēm....
Kāds Hitlera megaprojekts12
728
0
Bija 1940. gads. Eiropas valstis viena pēc otras krita nacistu kara mašīnas priekšā. Hitlera rokās bija spēcīga armija un moderni ieroči. Bet Hitlers ļoti lielu vērību piegrieza arī propagandai un sevišķi kino. Hitleru kino iespējas vienkārši apbūra, un viņš to uzskatīja par tikpat jaudīgu ieroci, kā tankus un lidmašīnas. Ieņēmuši Franciju, vācieši sāka skatīties Anglijas virzienā. Vācu režisoram Haraldam Bratam ienāca spīdoša ideja, kurā viņš padalījās ar propagandas ministru Gebelsu. Angļi Titānika katastrofu uzskatīja par īstu kauna traipu savai valstij, un nez ko atdotu, lai tā nekad nebūtu notikusi. Haralda Brata filmas versijai vajadzēja Lielbritāniju galīgi iemīt dubļos.Tai vajadzēja būt vērienīgai, specefektiem bagātai filmai, kas iedvestu antipātijas pret Vācijas galveno ienaidnieku- Lielbritāniju.
Lai panāktu vālamo, vajadzēja nedaudz pamainīt dažus faktus. Pēc Brata versijas, Titānika katastrofu izraisīja valdošās Anglijas finansu elites korumpētībā un alkatībā. Filma sākas ar to, ka kuģa īpašnieks Ismejs stāsta akcionāriem, kā palēksies akciju cenas, kad kuģis uzstādīs ātruma rekordu un piekukuļo kapteini, lai viņš šā mērķa labad ignorētu visas drošības normas. Pirmais palīgs virsnieks Petersens (izdomāts tēls- vācietis) atklāti kritizē šo ideju tik asos toņos un izrādot tādu nicināšanu pret direktoru, ka realitātē tas nebūtu iedomājams. Uz kuģa atrodas daudz miljardieru un viņu vidū arī jauna dāniete Zigrīda. Petersens cenšas pierunāt savu mīļoto Zigrīdu sagrozīt Ismejam galvu un piespiest viņu samazināt ātrumu. Pēc kuģa sadursmes ar aisbergu bagātie pasažieri metas pie glābšanas laikvām, kamēr Petersens un pasažieri- vācieši izturas varonīgi. Kapteinis Smits aicina visus glābties saviem spēkiem. Petersens pierunā Zigrīdu sēsties laivā, lai tiesā liecinātu pret Ismeju. Beigu beigās pats Petersens tiesas procesa laikā uzstājas ar kapitālistus atmaskojošu runu. Bet "Baltās līnijas" prezidents tikai apvaino viņu par nesankcionētu uzstāšanos. No Ismeja tiek noņemta visa atbildība un uzlikta kapteinim Smitam. Finālā tiek pateikts, ka "1500 cilvēku nāve, palikusi bez atmaksas, vienmēr liecinās par Anglijas bezgalīgajiem mēģinājumiem no visa izsist labumu".
Gebelss gribēja pierādīt, ka Anglija tikai vinnēs, nokļuvusi tikumisko vāciešu nagos.
Kaut arī Hitlera plāni par iesoļošanu Londonā līdz Ziemsvētkiem nepiepildījās, filmu ar neticamo 180 miljonu USD budžetu sāka uzņemt. Vācieši tai laikā jau sen dzēra ozolzīļu kafiju un ekonomēja uz visu iespējamo. Tomēr Gebelss cieši turējās pie idejas, ka ne tikai jānomelno Anglija, bet arī jāaizēno Holivudas grāvēji. Filmas uzņemšana bija tiešām vērienīga- 87 filmēšanas dienas, deviņi gigantiski dekorāciju komplekti kuģa iekšskatu filmēšanai, sešus metrus augsts kuģa modelis katastrofas ainu filmēšanai (tā transportēšanai vajadzēja 25 kravas mašīnas) viņam likās vēl par maz- viņš pieprasīja "Titānika" izmēra kuģi- un pat to dabūja! Krīgsmarīne, cīnoties divās frontēs, demobilizēja kuģi "Cap Arcona", kurš kļuva par uzņemšanas laukumu.
Kad filma beidzot bija pabeigta, bija jūtams, ka pašai Vācijai tuvojas katastrofa, un vācu megafilmu Vācijā aizliedza rādīt. Nepamatota augstprātība un katastrofa filmā pārāk jau asociējās ar Vācijā notiekošo Šajos apstākļos ši filma varēja tikai sēt bailes. Filmu atļāva rādīt tikai nacistu iekarotajās valstīs, kur tā tiešām tika uztverta kā grāvējs, bet Gebelsu tas diez ko neiepriecināja. Vācijā šo filmu parādīja tikai 1950. gadā, un cenzūra izgrieza no tās visus propagandas elementus.
1945. gada janvārī kuģī "Cap Arcona" piemeklēja "Titānika" liktenis- tajā tika iesēdināti 5000 koncentrācijas nometņu ieslodzīto. Kuģis, uz kuru viņus nogādāja, bija pārvērsts par peldošu bumbu- esesieši to bija pielādējuši ar gāzi un sprāgstvielām un atstājuši pa ķērienam sabiedroto bumbvedējiem, kuri beigu beigās kuģi arī nogremdēja. Izglābās mazāk par 350 cilvēkiem.
Tev patiks šie raksti
