Kāda strēlnieka stāsts.35

Bērziņam tiek piedāvāts iestāties Boļševiku partijā un viņš to pieņem. Ar partijas karti kabatā karjeru veidot ir daudz vieglāk. 1918.gadā viņš kļūst par padomju valdības apsardzes priekšnieku.
Kā apsardzes priekšnieks viņš tiekas ar slaveno britu slepenā dienesta aģentu Sidneju Reiliju un it kā piekrīt piedāvājumam gāzt Ļeņina valdību. Pat pieņem naudu strēlnieku uzpirkšanai. Bet tā ir tikai izlikšanās. Par britu aģenta plāniem tiek ziņots čekai un arī nauda tiek atdota padomju varai. Ārkārtas komitejas mudināts viņš turpina britu spiegu atmaskošanu. Pēc  ‘’Sūtņu sazvērestības’’ atklāšanas un kreiso eseru dumpja apspiešanas ‘’Dzelzs boļševikam’’ Bērziņam 1919 .gadā Deņikina armija izdod pavēli par nāves sodu. Arī angļu izlūkdienests pieņem līdzīgu spriedumu, bet padomju valdība viņu apbalvo ar Sarkanā karoga ordeni.

Tālāk seko sekmīga saimnieciskā darbība padomju varas labā. 1929.gadā Bērziņš vada Papīra un celulozes kombināta būvi Višerā- Ziemeļurālos. Tieši šeit pirmo reizi celtniecībā tiek izmantots lētais darbaspēks- ieslodzītie. Kombināts tiek uzcelts triecientempā- 15 mēnešos. Kad 1931.gadā tiek pieņemts lēmums par Tālo austrumu apgūšanas tresta ‘’Daļstroj’’ dibināšanu, ir skaidrs, ka tieši ‘’lētā darbaspēka’’ izmantošana būs ‘’panākumu atslēga’’. Par tā vadītāju kļūst Bērziņš. Un jau 1932.gada 19.janvārī Maskavā tiek izdota slepena pavēle par 40 tūkstošus lielu ieslodzīto kontingenta izveidošanu speciāli šī tresta vajadzībām. Aprīlī tiek nodibināta vēl viena- Ziemeļaustrumu labošanas darbu nometne, ar centru Magadānā. Arī šīs nometnes priekšnieks atrodas Bērziņa tiešā pakļautībā. Lēģeru sistēma turpmākos gados turpināja attīstīties un par tā radītāju var uzskatīt latvieti Eduardu Bērziņu, kurš par Kolimas apgūšanu tiek apbalvots ar Ļeņina ordeni.