Iepazinies ar policijas atskaiti par Frīdriha Foigta avantūru, Vācijas ķeizars Vilhelms II uzrakstīja uz tās "Ģeniāls puisis!" Un smiedamies teica: "Lūk ko nozīmē disciplīna! Neviena pasaules tauta šajā ziņā nevar mums līdzināties!."
Lai cik dīvaini nebūtu, tieši uz izslavēto vācu disciplīnu balstījās pasākuma veiksme...
Frīdrihs bija kurpnieks un kurpnieka dēls - nekas cits, kā palikšana pie savām liestēm džekam nespīdēja. Bet zābaku taisīšana viņam līdz tādai pakāpei riebās...Mēģinājumi ātri tikt pie naudiņas ne visai likumīgā ceļā līdz šim bija beigušies ar īslaicīgāku vai ilglaicīgāku nokļūšanu aiz restēm, bet likumīgais ceļš uz tikšanu pie turības - taisīt arvien vairāk un labākus zābakus un dzīvot taupīgi - patīkamāks nekļuva.
Viņam gadījās dzirdēt, ka Kepenikas pilsētas rātsnama bruņotajā seifā atrodoties divi miljoni marku - pilnīgi pietiekama summa, lai par ienīstajiem zābakiem nekad mūžā vairs nenāktos domāt. Un Frīdrihs sāka intensīvi strādāt pie plāna, kā tikt pie seifa satura.
Frīdrihs Foigts sāka ar to, ka to laiku sekundhendā pa daļām iegādājās vācu armijas kapteiņa formu. Un 1906. gada 16. oktobrī ķērās pie sava plana īstenošanas. Riksdorfā pie Berlīnes gaišā dienas laikā viņš apturēja divas gvardes kareivju vienības un, plivinot gaisā feiku pavēli, paziņoja, ka šīs vienības ir nodotas viņa rīcībā.
Gvardi disciplinēti pakļāvās pavēlei un devās kopā ar kapteini uz Kepeniku. Lai nodibinātu labas attiecības ar kareivjiem, viņš viņus vilcienā uzcienāja ar alu un, ierodoties Kepenikas stacijā, izsniedza katram pa markai izdevumiem.
Drīz vien izrādījās, ka Foigts ne tikai prot notēlot kapteini - viņš veiksmīgi sagrāba savā varā visu pilsētu. Viņš sāka ar to, ka ieņēma pastu, telegrāfu un rātsnamu. Frīdrihs Foigts pat pārņēma savā pakļautībā vietējos žandarmus, pavēlot viņiem nobloķēt rātsnamam piekļaujošos teritoriju un nodrošināt mieru un kārtību pilsētā.
Bruņoto gvardu pavadībā Foigts bez īpašām problēmām ieņēma rātsnamu un arestēja burgomistru Georgu Langerhansu un galveno kasieri fon Viltbergu par "neregulāriem norēķiniem par pazemes darbiem" . Pārbiedētais kasieris atdeva viņam atslēgas no pilsētas kases. Tiesa, miljoni pilsētas kasē bija stiprs pārspīlējums - tur atradās tikai četri tūkstoši marku un 70 feniņu. Foigts tūlīt naudu rekvizēja valsts labā un kārtības labā par šo summu uzrakstīja kvīti, kuru gan parakstīja ne savā, bet tā cietuma direktora vārdā, kurā pēdējo reizi sēdēja, kad kārtējo reizi nokļuva aiz restēm.
Kamēr Foigts saimniekoja Kepenikā, Vācijas varas iestādes pat nenojauta, ka blēdis ir sagrābis veselu pilsētu. Gvardi droši apsargāja pastu un neviens, lai kā arī gribētu, nevarēja nosūtīt uz Berlīni telegrammu par notiekošo. Militārs atbalsts ir varena lieta. Beidzis visu iecerēto Kepenikā Foigts pavēlēja gvardiem vēl pusstundu apsargāt rātsnamu un pats devās uz dzelzceļa staciju, kur izrāva alus kausu uz savu veiksmi, pēc tam iesēdās Berlīnes vilcienā un aizbrauca. .
Pēc tam, protams, tika sacelta kājās visa Vācijas policija, par blēža notveršanu izsludināta atlīdzība...kuru iekāroja Foigta kameras biedrs, kurš bija lietas kursā par Foigta plānu. Viņš paziņoja par Frīdrihu policijai, kura arestēja viņu, pusdienojot kafejnīcā. Tiesa notiesāja "kapteini" Foigtu uz četriem gadiem par nelikumīgu militārās formas nēsāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu pilsētas ierēdņiem, krāpšanu un dokumentu viltošanu.
Tomēr ķeizars Vilhelms II pret Foigta avantūru izturējās ar humoru un 1908. gadā ap-žēloja blēdi, kurš tajā laikā, pateicoties Žurnālistiem, jau bija kļuvis slavens visā pasaulē kā "kapteinis no Kepenikas" Vācijas varas iestādes saņēma vēstules no visām pasaules malām ar aicinājumiem viņu atbrīvot, kā arī lūgumus pēc viņa autogrāfiem un fotogrāfijām. Pašam Frīdriham pienāca vairāki piedāvājumi pārdot ekskluzīvas tiesības uz viņa biogrāfijas publicēšanu.
Pēc atbrīvošanas Foigts vispār grozījās slavas saulītē. Jau viņa atbrīvošanas dienā viņa stāstu ierakstīja gramafona platē, par ko Foigtam samaksāja 200 marku. Pēc četrām dienām viņa vaska figūru izstādīja muzejā «Castans Panoptikum». Frīdriham sarīkoja viesizrādes pa visu Vāciju un pēc tam arī ASV, kur viņš militārā formā tērpts attēloja "kapteini no Kepenikas", stāstīja, kā viss noticis, dalīja autogrāfus un savas fotogrāfijas. 1909 gadā lielā tirāžā tika izdota grāmata "Kā es kļuvu par kapteini no Kepenikas" . Par "Kapteini no Kepenikas" ir uzņemtas arī filmas.
Jautrajam stāstam ir baiss turpinājums - pēc 10 gadiem cits avantūrists, rīkojoties pēc Foigta parauga, ieņēma pastu, telegrāfu, arestēja valdību...un diemžēl viņa avantūra bija sekmīgāka.
Nekauniba otra laime ... Interesanti ,ka kurpnieks to visu darija,Acimredzot vinjiem ta riebjas savs amats ,ka gatavi valsts apversumus taisit ,lai nebutu ar apaviem janjemas .Ari Staljins(Dzugashvili)bija kurpnieks.
