Šis ceļš patiešām ir garš- jāsagaida, kamēr koki nogatavina augļus, tie jānovāc un jānogādā pie ražotāja. Tikai tad sākās process, kura laikā no kakao pupiņas tiek pie šokolādes.
Pirmie cilvēki, kuri zināja, kā iegūt šokolādi, bija senās Meksikas un Centrālamerikas iedzīvotāji indiāņi. Viņi jauca grauzdētas kakao koka pupiņas ar dažādām garšvielām (čili pipariem, kukurūzas miltiem u.c.), lai iegūtu pikantu, putojošu dzērienu. Eiropa šokolādi iepazina 1502. gadā, kad no ceturtā brauciena uz Jauno pasauli jeb Ameriku atgriezās Kristofors Kolumbs. Kakao pupiņa- pasaules saldākās delikateses sirds- patiesībā ir rūgta. Kristofors Kolumbs iepazīstināja Eiropu ar kakao pupiņām.
Kakao mammas
Kakao koki var izdzīvot tikai pasaules siltākajos reģionos, tomēr jaunajiem augiem, nepieciešams ēnains patvērums. Te noder "kakao mammas"- lielāki koki, kas nodrošina kakao kociņus ar ēnu, piemēram, banānkoki, palmas, citronkoki, baobabi un citi.
Krāšņainie ziedi
Pirmie ziedi kakao augos parādās divus gadus pēc iedēstīšanas. Reizēm vienlaikus zied no 50- 100000 ziedu! Gada laikā katrs koks ienes ap 20- 30 augļu.
Šokolādes koks
Lielie kakao augi veidojas uz koka stumbra, jo trauslie zari nespētu lielos milzeņus noturēt. Grubuļainais koks, ko var izmantot kā kurināmo, augļus nes 3- 4 reizes gadā.
Augļa iekšpusē, maiga mīkstuma iekļauti, piecās rindās guļ 20- 40 "dārgakmeņi"- mandeļveidz kakao pupiņas.
Augļu novākšana
Lai arī kakao koki zied cauru gadu un augļi nogatavojas nepārtraukti, ražu novāc tikai 2 reiz gadā. Lielākie darbi sākas uzreiz pēc lietus sezonas beigām, kad pie mums atnākusi ziema. Augļus rūpīgi nogriež ar īpašiem nažiem, neievainojot kokus.
Atgādina kabaci
No ārpuses kakao auglis atgādina kabaci. Cietā, raupjā miza sākotnēji ir zaļa, vēlāk kļūst dzeltena, līdz beigu beigās top sarkanīgi brūna.
Fermentācija
Lai tiktu pie augstas kvalitātes kakao, īpaša nozīme ir fermentācijas procesam. Dažviet pupiņas tiek bērtas kaudzēs, dažviet izklātas grozos vai lielās kastēs. Visbiežāk tās pārklāj ar banānkoku lapām un tad vairākas dienas atstāj, ik pa laikam apmaisot. Fermentācijā pupiņa mainās- karstumā tiek iznīcināta dīgtspēja. Samazinās arī rūgtenā garša, un pupiņas atkarībā no šķirnes kļūst dzeltenīgi vai violeti brūnas.
Kārtīgi jāizkaltē
Pēc fermentācijas pupiņas joprojām satur daudz ūdens-ap 60%.Tas jādabū prom. Pēc aptuveni nedēļas viss ūdens ir iztvaikojis,pupiņas kļuvušas brūnākas un vēl aromātiskākas.
Dodas uz ražotni
Pienācis laiks pupiņas svērt,sadalīt pa šķirnēm un bērt džutas maisos,lai jau pavisam drīz tas nonāktu uz lielajiem kravas kuģiem un aizpeldētu uz Eiropas un Ziemeļamerikas ostām.
Džutas-viengadīgs liepu dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
Sākās ražotnes process
Vispirms jāizķer visi netīrumi,tad pupiņas jāgrauzdē apmēram 145 grādi pēc celsijas temperatūrā.Tagad tās ir vienkārši atdalāmas no apvalka,kļuvušas trauslas un viegli sasmalcināmas.Pupiņas maļ vairākas reizes,līdz iegūst viendabīgu kakao masu.Pēc tam tā nonāk presēšanas iekārtā,lai iegūtu kakao pulveri un sviestu.
Samiksē
Lai pagatavotu šokolādi,kakao masai pievieno dažādas sastāvdaļas,piemēram,cukuru,vaniļu,piena pulveri u.c.Kad viss kārtīgi sajaukts ,pulverveida masu bagātina ar kakao sviestu un ļoti rūpīgi samaisa.Pēctam to uzkarsē un atdzesē,lai beigu beigās šokolāde izskatītos un garšotu vislabāk.
Lej formās
Dažādās formas iegūst,pildot šokolādi formiņas un atdzesējot.
