Pirmā pasaules kara laikā karš kļuva tāds, kāds tas ir šodien - aizgāja nebūtībā armijas, kuras stāvēja viena otrai pretī zirgu mugurās ar zobeniem rokās un strēlnieki ar šaujamlokiem. Bet, lai cik dīvaini nebūtu - loki un arbaleti pazuda, bet bultas - palika!
Pirmā pasaules kara sākumā aviācija jau bija gandrīz visām karojošo valstu armijām. Bēda tā, ka aviācija tobrīd bija "plika". Tas ir, visi saprata, ka aviācija, tas ir super un kruti, un no tās pielietošanas vajadzētu būt lieliskam efektam - tikai - kā? Protams, izlūkošana no gaisa bija forši, varēja mest kaut kādas nelielas bumbiņas un, ja paveicas, izšaut no revolvera...Bet nopietni karot lidmašīnas nevarēja kaut vai tāpēc, ka nebija nekāda speciāla aviācijas bruņojuma.
Protams, tas, ka ūsaini bruņinieki baltās šallēs, lidojot viens otram pretī šauj viens pa otru no revolveriem, ir aristokrātiski un skaisti - tikai sanāk kaut kā ļoti dārgi un neefektīvi.
Galvenais tā laika lidmašīnu ''smagais bruņojums" bija saīsināta karabīne — no tās varēja šaut novērotājs vai otrs ekipāžas loceklis. Efektivitāte no tā diez ko nepieauga. Kārdinājums paņemt karabīnes vietā ložmetēju bija liels, bet apjomīgais un smagais mehānisms šaurajā kabīnē lidmašīnītei ar vārgu motoru bija drīzāk akmens kaklā nekā reāla palīdzība kaujā.
Un tad franču inženieriem ienāca prātā, ka no lidmašīnas varētu mest ne tikai bumbas, bet arī nelielus traumējošus priekšmetus- kuri varētu traumēt pretinieka kājniekus un jātniekus (kara sākumā tādi vēl bija)
Tā tika izgudrotas flešetes, kuras vēl arvien stipri atgādināja bultas.
Līdz 500 tādu šautiņu tika ievietotas speciālos konteineros, kurus piestiprināja pie lidmašīnas korpusa - un, kad lidmašīna nelielā augstumā lidoja virs pretinieka kājnieku vai kavalērijas kolonnām, lidotājs parāva virvi un konteinera nāvējošā krava nobira pār pretinieku. trieciena spēks bija diezgan liels- flešete spēja caursist pat 15 cm biezu dēli.
Ātri vien flešetes sāka lietot visas karojošās puses- visvairāk vācieši, uz savām flešetēm ar nekaunīgu teitoņu humoru rakstot - izgudrots Francijā, ražots Vācijā.
Sabiedrotie ar sajūsmu rakstīja, kā nabaga vācieši izmisuši kliedz - "Pfeile"(bultas!) un ir pārbijušies līdz nāvei, kad pār viņiem tranšejās nolīst simtiem mazu šautriņu lietus, kuras ir spējīgas caursist gan ķiveri, gan galvu
Britu kara žurnāls The War Illustrated atzīmēja, ka Karaliskā lidojošā korpusa lidotāji diez ko nevēlas izmantot lādiņus, saucamus par flešetēm.
Lidotājiem, kuri sevi uzskatīja par aristokratisku armijas daļu, un kuriem visilgāk izdevās saglabāt kaut kādu bruņinieciskumu, tāda masveidīga pretinieka iznīdēšana likās nicināma un nosodāma. Interesanti, ka lidotāji, kuriem gadījās nokļūt sauszemes spēkos, bija šokā no tā, kā karš notika uz zemes - gaisa karš bija kā oāze, kur vēl bija saglabājies tas, kas ierakumu karā jau sen bija zudis.
Flešetes pazuda no bruņojuma galvenokārt tāpēc, ka tās bija grūti precīzi nomērķēt un beigu beigās tās ne tuvu nebija tik efektīgas, kā domāts.
1915. gada izdevumā "The Airplane" redaktors Charles Grey rakstīja : "Mans draugs bija militārajā lidlaukā, kad tika pārbaudītas dažas no šīm bultām ar nelaimīgu govju baru kā ienaidnieku. Tikai apmēram trīs bultas nogalināja govis."
Vienkāršās flešetes nomainīja šautriņas ar sprāgstošiem elementiem un tad pilna mēroga bumbas.
Kad beidzot tika izgudrotas bruņas, kuras spētu pasargāt kareivjus no nāvējošajām šautriņām, izrādījās, ka tās vairs nav vajadzīgas.
nebeidz mani pārsteigt tas viss, kas tiek izgudrots ar nolūku nogalināt 
raksts ļoti labs 
jātnieki bija ne tikai 1 pasaules kara sākumā bet visā kara gaitā un pat otrajā pasaules karā ibio
Interesants.
