Austrumāzijas restorānos var pamieloties ar ļooooooooti interesantiem ēdieniem. Īpašu vietu viņu ēdienkartē aizņem visādi neparasti ēdieni, piemēram, čūskas.
Kā pagatavot čūsku36
527
2
Piemēram, Vjetnamā par godu Valentīna dienai var sastādīt veselu ēdienkarti no kobras. Tradicionāli viss sākas ar to, ka vēl dzīvai kobrai uzšķērž vēderu . Asinis ar asistenta palīdzību pavārs salej glāzē, kurā viņu sajauc ar šņabi un smalkais kokteilis tiek pasniegts viesiem. No rumpja izvelk žultspūsli un sirdi, kurus pasniedz uz atsevišķa šķīvīša. Viss parējais aiziet, lai pagatavotu pankūkas, kotletes un zupu.
Ēdamas ir visas sauszemes čūskas, gan indīgas, gan neindīgās. Kas attiecas uz jūras čūskām, tur viss ir atkarīgs no konkrētās čūskas. Starp viņām ir ēdamas čūskas. Ir arī neēdamas. Ir arī nosacīti ēdamas- gaļa nav indīga, un it kā derīga pārtikai, bet vai nu ir negaršīga,lai ko ar viņu darītu, vai ļoti riebīgi smird, vai arī gan tas, gan šitas kopā. Ir arī tādas, kuras vienkārši pagatavot ir japrot. Tapēc labāk paliksim pie sauszemes čūskām, kuras ir sastopamas arī Latvijā. Labāk ir ņemt jaunu jeb ne sevišķi vecu čūsku. jo jaunāka čūska, jo tās gaļa ir maigāka.
To apgalvo gan indiešu, gan indonēziešu, gan ķīniešu un vjetnamiešu pavāri. Un visi viņi uzskata,ka visgaršīgākā čūska ir kobra. Viņiem tur, tropiskajos mežos, ir vieglāk- ļoti liela dažādu čūsku izvele. Bāleliņiem nav tādu iespēju- kādu nogrāb, tādu katlā. Pirms gatavošanas čūskai nocērt galvu, izķidā, un novelk viņai ādu. Tas viss nav ēdams. Nevajag eksperimentēt ar čūskas žulti un asinīm. Tas viss nav garšīgs. Otrkārt, tā visa ārstnieciskā iedarbība tomēr nav īsti pierādīta. Atbrīvot gaļu no kauliem nav nepieciešams- ribiņas sacepsies, un mazākām čūskām pat muguras skriemeļi nebūs jūtami. Čūskas rumpi rūpīgi nomazgā un sagriež porciju gabalos.
Gabalu lielums ir gaumes jautājuns. Lielu čūsku (pitons, anakonda) gaļu parasti griež pa skriemeļu savienojuma vietu. Pirms gatavošanas čūskas gaļu marinē baltajā, sausajā vermutā. Vislabak čūsku gatavot klasiskajā ķīniesu vok- pannā. Vok lieciet uz uguns un ielejiet apmēram vienu ceturtdaļu augu eļļas. Vislabāk saulespuķu, bet rafinēto. Eļļai pievieno sāli, apmeram 1/2 tējkaroti. uz 1l eļļas. Gatavojot, eļļa novārīsies,un to nāksies pievienot papildus. Noved eļļu līdz vārīšanās temperatūrai un tad liek iekšā čūskgaļas gabalus.
Čūskas gaļa ir gatava ļoti ātri.5 kubikcentimetrus lieli gabali ir gatavi 4-5 minūtēs, par ko liecinās zeltaina garoziņa. Gatavos gabaliņus liek uz sieta.
Čūskas gaļu ēd gan siltu, gan atdzisušu. Klasiskais garnējums šim ēdienam ir vārīti rīsi ar vārītiem dārzeņiem. uzdzert vislabāk balto sauso galda vīnu.
Labu apetīti!
Ja liekas, ka šis ēdiens nav lāga piemērots eiropiešiem, tad der atcerēties, ka līdz pat XIII gs dižciltīgas dāmas Francijā ieturēja īpašu "odžu diētu", lietojot uzturā indīgas čūskas- skaitījās, ka viņu gaļa labvēlīgi ietekmē organismu un uzlabo sejas krāsu.
