Sveiki spocēni.
Mūsdienās kaņepju audzēšanu aizliedz likums. Agrāk šo augu ļoti plaši izmantoja gan virvju izgatavošanai, bet arī videi draudzīgu celtniecības materiālu ražošnai.
Sveiki spocēni.
Mūsdienās kaņepju audzēšanu aizliedz likums. Agrāk šo augu ļoti plaši izmantoja gan virvju izgatavošanai, bet arī videi draudzīgu celtniecības materiālu ražošnai.
Izmanto jau aizvēsturē
Par kaņepju dzumteni uzskata Āziju, Himalaju kalnu rajonu. Senākās šī auga izmantošanas pēdas atrastas uz māla krūkām, kas uzietas 10000 gadu vecā apdzīvotā vietā Taivānā. Izrakumos arheologi atrada darbarīkus augu šķiedru attdalīšanai un dekorētas keramikas lauskas, uz dekorētas keramikas lauskas, uz kuras bija iespiests kaņepju šķiedru raksts. Cilvēki pievērsās kaņepju audzēšanai laikā, kad sāka attīstīties zemkopība.
Zāles imperatoram
Valdnieks Šeņs Nuns, kurš Ķīnā dzīvojis ap 2400 g. pr. Kr., teju visas kaites ārstēja ar kaņepju eliksīru, vēsta nostāsti. Leģendām apvīto Šeņu Nunu mēdz dēvēt par ķīniešu medicīnas un farmācijas tēvu. Viņš tiek uzskatīts par autoru senai ķīniešu grāmatai par seniem ārstniecības augiem un to audzēšanu. Šeņs Nuns raksta par keņepju ārstnieciskajām īpašībām un piemin arī apreibināšanās faktu.
Šamani aprok kopā ar kaņepēm.
Starp lietām, ko 45 gadus vecs šamanis saņēma līdzi pēcnāves valstībā, bija 789 grami kaņepju. Zinātnieki tās atrada, atrokot 2700 gadu vecu kapu Gobi tuksnesī Ķīnas ziemeļrietumos. Joprojām zaļās kaņepju lapas atradās ādas maisiņā koka grozā. Domājams šamanis tās izmantoja lai nonāktu transā.
Atslābināšanās līdzeklis
Senajā indiešu medicīnas traktātā" Shshruta Samhita", kas veltīts operatīviem ārstniecības paņēmieniem, kaņepesraksturotas kā augs ar pretiekaisuma iedarbību un anestēzijas līdzeklis. Vienlaikus senie hinduisma reliģiskie teksti vēsta par bhang-no Indijas kaņepes darinātu preperātu, ko izmantoja lai panāktu garīgu atslābināšanos.
Pret sāpēm un ģikti
Par kaņepju izmantošana medicīnā rakstījuši vairāki antīkā laikmeta autori. 5. gs. pr. Kr. sengrieķu vēsturnieks Hērodots atainoja, kā skiti Vidējos Austrumos kaņepes izmantojuši tvaika pirtīs. Sengrieķu botāniķis un ārsts romiešu armijā Pedānijs Dioskorīds (dzīvoja ap 40.-90.g) savā medicīnas enciklopēdijā"De Materia Medica"apgalvoja, ka kaņepju augu sula dziedina ausu sāpes un spēj remdēt seksuālas alkas. Viņa laikabiedrs,romiešu dabaspētnieks Plīnijs Vecākais enciklopēdijā" Historia naturalis" arī stāsta par šo augu: "Sēklu eļļa izvelk no ausīm tārpus un citus kukaiņus, bet galvassāpes var arī nepāriet. Saknes novārījums spēj remdēt sāpes, ko rada stipri krampji locekļos, un dziedināt ģikti." Turklāt Plīnijs Vecākais vēsta, ka t.s geletophyllis, kas tiešā tulkojumā nozīme smieklu lapas, izraisa nevaldāmus smieklus, ja tās lieto kopā ar vīnu un mirrēm. Taču šāda lietošana var padarīt vīriešus impotentus, brīdina romietis. Antīkajā laikā kaņepes izmantoja, lai dziedinātu ievainojumus cilvēkiem un zirgiem.
Pirmais hašiša aizliegums
Vēstures avoti vēsta, ka emīrs Suduns Šeikumi Ēģiptē 1378. gadā aizliedza tautai smēķēt no kaņepēm izgatavoto hašišu. Mūsdienās to uzskata par pirmo zināmo aizliegumu izmantot kaņepju augu kā apreibināšanās līdzekli. Tas, kurš nespēja pretoties kārdinājumam un pārkāpa aizliegumu, riskēja, ka par sodu viņam izraus zobus.
Sātana dzira
Īsi pec ievēlēšanas par Romas pāvestu 1484. gadā Innocentijs VIII izdea bullu"Summis desiderantes" cīņai pret raganām un maģiju mūsdienu Vācijā. Tolaik par raganām tika pasludināti daudzi dziednieki, kuri izmantoja dažādus ārstniecības augus Innocentijs VIII kaņepes pasludināja par sātana roku darbu un tās pilnībā aizlieda, tostarp arī kā medikamentu. Visus, kuri turpināja izmantot kaņepes varēja uzskatīt par raganām.
Napoleona karavīri atved hašišu uz Eiropu
Franču karavīri no karagājiena uz Ēģipti atgriezās ar jauniem ieradumiem. Hašiša smēķēšana bija ierasta Ēģiptes sabiedrības zemākajās kārtās, un Napoleona vīri pārņēma šo ieradumu. Viņi ar to iepazīstināja arī pārējos Francijas iedzīvotājus. Drīz Francijas imperators aizliedza pavalstniekiem šo narkotisko vielu.
Izmanto medikamentos
19.gs. Rietumu pasaulē kaņepes aizvien vairāk izmantoja dažādu medikamentu izgatavošanā, galvenokārt kā pretsāpju līdzekli un muskuļu spazmu noņēmēju. Britu armijas ārsts Dr. V. O'Šognesī kaņepju produktus ieteicis pret krampjiem un ģikti. Pat Lielbritānijas karaliene Viktorija esot remdējusi menstruāciju sāpes ar kaņepēm-šo auga iedarbību ir aprakstījis viņas personiskais ārsts sers Dž. R. Reinoldss.
Pastiprinās cīņa pret kaņepēm.
20.gs 60. gados no Indijas kaņepes izgatavotie psihi traucējošie produkti hašišs un marihuāna kļuva par simbolu brīvībai Rietumu pasaules hipiju kustībā 70. gados varasiestādes visā pasualē pastiprināja cīņupret šiem produktiem, ko uzskatīja par bīstamām narkotikām un sabiedrības problēmu. Pēdējos pārdesmit gados vairākās valstīs ir atļauta šī aiga izmantošana medicīniskos nolūkos. Indijas kaņepes Latvijā ir aizliegts audzēts. Šķiedras un sēklu ieguvei ir atļauts audzēt sējas kaņepes.
Ceru ka patika šis raksts. Sorry ja ir kādas gramatikas kļūdas.
Ne jau to es nesapratu. Viņš teica, ja kaut kas ir aizliegts ar likumu un ir konkrēti sodāms, tad to ir vieglāk iegādāties nekā atļautu lietu ko tirgo veikalā. Lūk tas izklausījās neloģiski.
Labi, nesalīdzini divas dažādas sabiedrības un laikus. Mūsdienas ir pilnīgi atšķirīgas jau ar 90tajiem, nemaz nerunājot par vēl senākiem laikiem.