Iedomājie, ka esi viduslaiku bruņinieks. Visu mīlulis, glābējs un varonis. Sēdi savā mīkstajā krēslā pretī kamīnam ,spožās bruņās un baudi dzīvi, bet te (iepauzējam 3 sekunžu pauzi) saproti, ka nemaz nezini kā taisa, to dēļ kā tevi tik ļoti apbrīno- bruņas.
Čau,te-es 
Tik sen nelikto rakstu, nolēmu veltīt tēmai, kurai jau skaros otro reizi savā profilā...
Patīkamu lasīšanu 
(Mazliet no vēstures)
Bruņinieks bija valdniekam uzticīgs padotais viduslaiku Eiropā kuram ikdienā bija atļauts nēsāt ieročus. Savai aizsardzībai parasti izmantoja metāla (dzelzs) bruņas. Bruņinieks kā vasalis kalpoja savam valdniekam vai feodālim, lai gan viņš arī pats parasti bija feodālis. Par bruņinieku parasti varēja kļūt cilvēks, kas dzimis dižciltīgā ģimenē. Taču arī šajā gadījumā jauneklim, lai viņš tiktu iecelts bruņinieku kārtā, vajadzēja kalpot kā pāžam vai cita bruņinieka ieroču nesējam.
Metālu sloksnēm veidodās bruņas bija pazīstamas jau Senajā Grieķījā, pilnībā aptverošus plākšņu bruņu tērpus sāka lietot 15.gadsima sākumā. Plākšņu bruņas pārstāja izmantot kaujas laukā jau 17.gadsimta vidū,kad šaujamieroči kļuva jaudīgāki,bet tos turpināja lietot turnīra divkaujās.
Plākšņu bruņas izgatavoja nevis parasti kalēji, bet īpaši meisteri, kuru labākās darbnīcas atradās Dienvidvācījā un Ziemeļitālijā-tuvāk dzelsrūdas rakstuvēm.
Procesa sākumā zellis (kvalificēts algots strādnieks viduslaikos) vai māceklis ēzē( kalēja pavards metāla karsēšanai un nokaitēšanai) karsēja dzelzs stieņus, līdz tie kļuva mīksti. Tad dzelzs uz laktas izkala vajadzīgajā formā. Katram bruņu fragmentam-no ķiveres līdz zābaka purngalam-bija sava īpašas formas lakta.Gatavais bruņu gabals tika atdots pulētājam, kurš to nogludināja līdz vajadzīgajam biezumam uz tecilas, ko darbināja ūdensdzirnavas.
Procesu pabeidza pats meistars ar vissarežģītāko darbu-bruņu komplekta savienošanu. Viņš to arī izplosterēja un piestriprināja ādas saturētājsiksniņasar sprādzēm.
Bruņu caursitēji
Plāškņu bruņas tika radītas ,lai aizsargātos pret zobeniem un šķēpiem,tāpēc tika izgudroti jauni ieroči,kas tomēr spētu pārvarēt šo tērauda ietērpu pretestību. Starp tiem bija vairāk kā metru gari zobeni ar smailu,konusveida galu,tāpat arī āvas(plati cirvji garā kātā)un helebardi(pie šķēpa piestiprinās cirvji). Ar šādiem cirtieniem varēja bruņām nodarīt bojājumus,bet ar trulu,smagu ieroci, tās varēja caursist,tāpēc izplatījās dzelzs kaujas vāles un āmuri.
No kā sastāv bruņas?
*Slēgta ķivere-pilnībā nosedza galvu un kaklu,bet sejai priekšā bija nolaižams vizīrs.
*Krūšu bruņas-lielākais bruņu gabals balstījās uz gurniem,jo svars bija par lielu,lai to ilgstoši noturētu tikai uz torsa.
*Bruņu cimds-metāla cimdam bija arī turnīra variants-ar biezākām bruņām,fiksēti šķēpa turēšanas pozīcījā.
*Platasmens zobens-viduslaiku bruņinieku tradicionālais ierocis kā kaujā,kā turnīros,to lietoja ciršanai.
*Plecu bruņas- turnīru bruņas plecu daļai bija atvērums labajā pusē,lai padusē varētu satvērt pīķi.
*Polsterējums-papildus aizsardzībai un komfortam zem tērauda bruņām bija polsterēta ādas vai auduma kārta.
*Elkonis-elkoņa savienojums bija no biezām bruņām -spārni,kas pasargā turnīra cīņā nekustīgās rokas iekšpusi.
*Kājsargi-augšstilbu aizsardzība bija būtiska,jo bruņiniekam zirgā draudēja kājnieku cirtieni un dūrieni no apakšas.
*Ceļgala bruņas-arī sauca par "spārniem",kas aizsargā locītavas aizmuguri,kad kājas ir fiksētas jāšanas pozā.
*Bruņu zābaks-14. un 15.gadsimta bruņu zābaki bija smaili,taču no 16.gadsimta purngals bija noapaļots.
Rakstam "Kā kļūt par BRUŅINIEKU?" skaties manā profilā 
Nevis helebardi ,bet alebardas.Raksts interesants ,tikai vietam savadi izteikcieni ,it ka butu tulkots uz dullo ,neiedzilinoties teksta
Un viss? ? ? ? Bļaviens tik interesanta tema bet _ _ _ ! Dzelzs stieņus _ eze ? Un palika miksti ? ? ? ? ? ? 😤 ! Ei skopuli _ parocies vel un pastasti ka locija , ka izkala , ka slipeja un kniedeja ? Aptuvenas cenas ( kautvai govju un aitu ekvivalenta ) , cik ilgi tapa viens bruņu komplekts ?
