Kā dabūt seksu?31

Lai nebūtu jātēlo visas šādas muļķības, Lielbritānijas čigāniem reiz bija visai atklāta tradīcija - ja tev patīk meiča, tad sagrāb viņu un kaislīgi nobučo. Tu varēji būt visai drošs, ka meitene būs tava, jo pašām meitenēm romu kopienās vispār nav gandrīz nekādas teikšanas par savām attiecībā. Visai bieži gadījās pat tā, ka 14 - 21 gadus vecas meitenes tika vienkārši izvēlētas un ģimenēm neatlika nekas cits kā izņemt viņas no skolas un apprecināt. Goda lieta skaitās.

Ja tomēr tu vēlies rīkoties kā īsts seno laiku vecis, tad atver jebkuru vēstures grāmatu un tu sapratīsi, kas tev jādara - iebrūc kādā ciemā, izlaupi to, paķer līdzi kādu meiču un iemāci tai savas civilizācijas manieres. Sievietēm gan bija grūti laiki toreiz. Praktiski nekur uz pasaules nebija droši. Vienu dienu tu esi mājās, bet nākamajā jau vergo kādam vecim.

Ja tā padomā, tad tu varēji piedzimt arī Indijā. Un tad dzīve būtu pavisam savādāka nekā tagad. Smieklīgi, bet vēl tagad - 21. gadsimtā - Indija iet cauri dažādām sociokulturālām reformām. Piemēram, Bihārā vēl aiz vien populārs ir visai dīvains rituāls - līgavaiņa nolaupīšana. Kamēr citur pasaulē nolaupa līgavas, tikmēr šeit sievietes grožus ņem savās rokās. Tas viss tiek darīts viena iemesla dēļ. Ja līgavas tēvam nav pūra, tad viņš nolaupa meitas līgavaini un apprecina viņus slepenā ceremonijā. Pat ja līgavainas tam nepiekrīt. Sūdīgi būt čalim Indijā.

Iedomājies - Tu esi sers 19. gadsimta Austrijā. Kādu vakaru tu dodies uz saviesīgu pasākumu un kā jau jauns čalis, tu tur ej ar domu satikt kādu freileni. Viņas tur ir vairākas. Tu izdejo pāris valšus ar dažām, kad viena tumšmate izvelk no paduses ābola gabaliņu un pasniedz tev. Negaidīt, ne? Tieši tāda tradīcija valdīja toreiz. Sievietes mēdza ielikt ābolu gabaliņus savās padusēs, lai ar tiem cienātu vīriešus. Ja čalis apēda sviedraino ābolu, tad bija skaidrs, ka šonakt būs  ficken.

Dzīve 17. gadsimta Eiropā nemaz nebija tik sūdīga. Vecāki ļāva savām meitām uz mājām vest potenciālos līgavaiņus. Abi varēja pavadīt nakti viņas gultā. Tikai katrs zem savas segas. Abiem bija jābūt apģērbtiem. Un viņus atdalīja žogs. Žogs ar mazo ž. Mērķis tam visam bija tāds, lai jaunais pāris iepazīst viens otru tuvāk vispirms. Nav ko mesties uzreiz plikajos piedzīvojumos. Un kurš vēl noticēja, ka jaunie pāri patiešām bija tik godīgi? 

Laipni lūgti ideālajā pasaulē. Dai cilvēki, kas dzīvoja Ķīnas dienvidos, bija vieni varen brīvdomīgi ļaudis. Flirts, perversi randiņi, sekss pirms laulībām? Tas viss bija pieejams. Interesantākais, ka viņi bija pārsvarā budisti. Un sasodīti romantiski budisti. Lūk tipisks piektdienas vakars seno Dai cilvēku naktsmežā. Meitenes pūlcejas ap ugunskuru un griež savus lūgšanu ratiņus vai meditē. Tikmēr vīri spēlē muzonu uz kāda no to laiku instrumenta. Kad vienam no čaļiem iekrīt acīs kāda dāmīte, tad viņš vienkārši pieiet pie viņas un aicina zem sava sarkanā budista apmetņa. Ja viņa piekrīti, tad abiem ir īsts kundalīnī piedzīvojums zem tā paša apmetņa.

Dai cilvēki izklausās, ka bija dikti brīvi šajās lietās. Tomēr viņus pārspēja Kreungu ciltis no Kambodžas. Redzi attēlā meiču? Viņa sēž būdiņā, vai ne? Un kā tu domā, kāpēc čalis ir tik laimīgs? Jo viņam būs sekss kuru katru brīdi. Redzi, Tā ir "mīlas būdiņa", kuru viņai ir uzcēluši vecāki. Tieši tā - meiteņu vecāki šajā ciltī būvē savām meitām būdas, kur viņas var ņemties ar saviem potenciālajiem līgavaiņiem, cik vien ilgi vēlas. "Aleluja!!!" nokliedzās visi Kreungu cilts vīrieši... Protams, agri vai vēlu īstais tomēr ir jāatrod. Un īstajam derētu būt patiešām īstajām, jo šķiršanās šajā ciltī skaitās ļoti nepiedienīga uzvedība.