Kā atpazīt Hitleru24
Līdz.pat 1956. gadam sabiedrotie- uzvarētāji ka nekā- un līdz ar to paši vācieši nebija pārliecināti par Hitlera nāvi. It kā jau 1945.maijā Gēbelss vēstulē, ko nosūtīja ar parlamentārieša- ģenerāļa Krebsa starpniecību bija ziņojis par to, ka Hitlers izdarījis pašnāvību- bet Staļins tam diez ko neticēja, un visu laiku murgoja par noslēpumainām zemūdenēm,kuras ta bija, ta nebija, un ar kurām Hitlers varētu būt kaut kur aizlaidies. Staļins neticēja pat savu izlūku un ekspertu veiktajai izmeklēsanai, kuri bija atraduši un ar zobārsta kartītes palīdzību identificējuši Hitlera apdegušo līķi.
Un...arī sabiedrotie nedrīkstēja būt pārliecināti, jo nevienam sevišķi negribējās strīdēties ar Staļinu. Hitleru beidza meklēt tikai pēc Staļina nāves, un tikai 1956.gadā visi vācu un austriešu birokrāti oficiāli atzina viņu par mirušu.
Visu šo laiku visā Vācijā karājās plakāti ar meklējamā Hitlera izmainīto ārieni- pie tam dažādos variantos! !944. gadā ASV slepenā dienesta mākslinieks bija radījis 6 retušētus Ādolfa Hitlera portretus, lai parādītu iespējamās diktatora ārienes izmaiņas un paātrinātu viņa notveršanu pēc Vācijas sakāves. Vēlāk, 1945.gadā, kad ne visi noticēja Hitlera nāvei, visi šie retušētie plakāti tika izkārti visās Vācijas un Austrijas pilsētās. Viņi karājās tur līdz pat 1956. gadam. Pēdējo plakātu noņēma Minhenē 1956. gada martā.
Galīgo "pierakstu viņpasaulē" Hitlers saņēma tikai 11 gadus pēc paziņojuma par viņa nāvi- 1956. gadā Bertehsgādenē (kur atradās viņa vasaras rezidence) notika administratīvās tiesas sēde, kura uz "ilgas bezvēsts prombūtnes" un 48 liecinieku liecību pamata oficiāli atzina Ādolfu Hitleru, dzimušu Braunavā 1889. gada 20.aprīlī, par mirušu. Liecinieku vidū bija reihskancelejas garāzas priekšnieks Kempka un no gūsta PSRS atgriezies zobu tehniķis Ehtmanis, kā arī divas fīrera sekretāres, kuras bija notikumu aculiecinieces.