Vēl dažas padomju laika mantiņas.
Čukubānis.
Lokāmais lineāls
Lukturītis. Nu šitie gan man mājās nekad neturējās. Paps vienmēr lamāja, kā var nedegt, tikko taču jaunu nopircis esot!
...bet papu, spēlējot nakts sunīšus gadās visādi
Nezinu vai šitos deva tikai armijniekiem vai tāds bija mājās katram, bet blašķis ne pa jokam. Ne tik vien kā sasildīties aukstā ziemas dienā, bet gandīz jau piemesties :D
Ūdeni sildāmā spirāle. Nenoliegšu, ka arī tagad būtu diez gan noderīga manta
Koka šahs
Mīļākā atmiņa man ar šo mazo kastīti jeb magnetofonu... Mīļākā kasete iekšā un griezies mūzikai līdzi, kamēr galva sagriežas un taisni vairs nevar paiet :D
ieraudzīju aizkarus un uzreiz paskatījos uz savu logu. Jā,man vēl tādi aizkari ir, ar visiem dzelzs knaģīšiem.
Tik daudzas lietas tajās bildēs precīzi tādas kā bija pie vecmammas mājās gan eglīšu lampiņas (tās otrās), gan mikseris, ūdens sildāmais, gaļas mašīnīte, eglīšu mantiņas, magnetofons un vēl citi.
7. Man tā nav pagātne, jo kad aizbraucu pie omes Ziemassvētkos tad visa eglīte ir ar tādām mantiņām :)
Man vēl joprojām mājās ir gan tāda gaļasmašīna, eglīšu mantiņas un sekcija un daudz kas cits no tiem laikiem
Var teikt ka viss man ir bijis un pareizāk vēl ir un lietojās... Izņemot bānīti un magnetafonu.... So secinājumi es esmu vecs jaunietis :D
Atceros, ka ar gaļas maļamo malām cepumus, caur tādu kā zigzag caurumu, kurš bija pieliekams..
MMMM šīs atmiņas... man piemēram mājās nu vismaz vienu reizi mēnesī ar to pirmo vafeļpannu tiek ceptas vafeles un kuļot tām pildījumu ar jaunajiem mikseriem gribas atpakaļ veco laiku mikseri jo tam bija daudz labākas lāpstiņas....
Un arī tāda lustra ar pieliekamajiem pīķīšiem man ir, šausmīgi riebjas to tīrīt, jo tas viss jānoņem un jāieliek vietā.... brrrr
Es laikam joprojām dzīvoju padomju laikos. Lielākā daļa no tā visa ir, saprotu, kāpēc citi domā, ka es no cita gadsimta. Spirāle - he, he...nesen vēl tēju sildīju... :))
Man omes mājā stāv tieši tāds pats ērglis un citas lietas. Tu laikam tur ierīkoji kameras.
Bija man tāda lustra! Kad ar bralēnu spēlējāmies un kaut ko pa gaisu mētājām biezi vien kāds lustras kareklis nokrita :D tad ome kāpa augša un dusmodamās lika vietā :D
aizskaru knaģīši arī atmiņas uzdzina.. Paldies par rakstu!