Šī desmitgade savā veidā pat uzskatāma par jaunrades, jaunas domas uzplaukuma laiku. 70.gadu sākumā arī Latvijā parādījās hipiji – puķu bērni, kas sev radniecīgas dvēseles atrada kafejnīcās „Kaza”, „Skapis”, „Dieva auss”, „Allegro” u.c. Teātris, dzeja, mūzika, māksla bija līdzeklis, caur kuru, izmantojot zemtekstus, paust cenzūras aizliegto. 70. gadi ir arī laiks, kad dzimst leģendārā rokgrupa „Līvi”. Galu galā, nacionālās idejas savu ieskrējienu uzņēma tieši šajā gadu desmitē, kulmināciju sasniedzot nākošajā.
„Diriģents varēja uzrunāt, neizsakot cenzūras aizliegtos vārdus. Savas darba specifikas dēļ viņš mēms stāvēja dziedoša kora priekšā un vadīja šo it kā tautas ideālo modeli – ļaužu kopu, kuru caurstrāvo kādi vienoti un disciplinēti garīgi centieni. Dažkārt dziedāja vienu, bet kora un diriģenta stāja izteica klausītājiem pavism ko citu, un viņi saprata. Tautas pašapziņas saglabāšanā koru kustība šajos gados kļūst gandrīz vai neaizvietojama.”
A. Klotiņš. Latviešu koru fenomens
Kā Latvija, Rīga izskatījās 1970-80. gados3
92
1