Jūs zinājāt ,ka ...? (2)34

Kā īsti viss sākās?

Zinātnieki uzskata ,ka visums radies Lielajā Sprādzienā – neaprakstāmi grandiozā eksplozijā pirms aptuveni 12 – 15 miljardiem gadu. Tik ilgā laikā līdz mums nonāk gaisma no visuma tālākās robežas. Eksplozija izsvieda telpā matēriju. No tās veidojās galaktikas. Galaktikas ir lielas rotējošas zvaigžņu sistēmas. Lielajā Sprādzienā visu enerģiju izsvieda visumā. Enerģija izsplatījās telpā ,veidojot galaktikas. Galaktikas vēl joprojām attālinās cita no citas arvien pieaugušā ātrumā ,jo visums izplešas. Ar neapbruņotu aci saskaitāmas trīs galaktikas : Lielais Magelāna mākonis (attālums no zemes 160000 gaismas gadu) ,Mazais Magelāna mākonis (attālums no zemes 180000 gaismas gadu) ,Andromedas galaktika (2 miljoni gaismas gadu).

(Attēlā redzams cits dimants)

Visjaunākā zvaigzne un visvecākais dimants.

Austrāliešu ģeologi atraduši līdz šim vecākos dimantus pasaulē. Aptuveni 50 dimanti ir 4.3 miljardus gadu veci ,tie ir gandrīz tik pat veci kā zeme.Savukārt Svētā Andreja Universitātes astronomi atklājuši gluži jaunu planētu zvaigzni HL Tau vērša zvaigznājā. Tai varētu būt tikai 1600 gadu. Pašlaik vēl jauno planētu veido putekļi un gāze ,un tā ir līdzīga Jupiteram ,vienīgi 14 reižu lielāka. Tā kā zvaigznei ir 100000 gadu ,astronomi droši apgalvo ,ka planēta nevar būt par to vecāka. Līdz šīm zināmajai jaunākajai planētai bija 10 miljoni gadu ,kas planētai arī nav nekāds īpašais vecums. Zvaigzne HL Tau ,atrodas 520 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Lielā sprādziena teorija.

Šo teoriju pirmoreiz izteica beļģu astronoms un mācītājs Žoržs Lemetrs 1927.gadā. Viņš uzskatīja ,ka visums radies no blīva olai līdzīga ķermeņa ,kas bijis vismaz 30 reižu lielāks nekā Saule. To viņš nosauca par pirmā atoma kosmisko olu. Izrādījās ,ka šī teorija saskanēja ar Edvīna Habla atklātās teorijas par visuma izplešanos pierādījumu. Un tomēr kā pierādīt? Fiziķis Džordž Gamovs izteica hipotēzi ,ka Lielā Sprādziena mikroviļņu starojumam būtu jāsasniedz Zeme no vistālākajiem visuma apgabaliem ,un 1964. gadā Arno Penziass un Roberts Vilsons atklāja un identificēja  šo starojumu. 1992.gadā izmantojot kosmiskā fona izpētes zondi ,tika izveidota debess mikroviļņu karte ,tādējādi sniedzot jaunus pierādījumus Lielā Sprādziena teorijas pareizībai.

Jūraszirdziņu tēvi perē ikrus.

Jūraszirdziņu vairošanās ir viena no neparastākajām parādībām ne vien zivju vidū ,bet arī visu mugurkaulnieku pasaulē. Tēviņš ,līdzīgi ķenguram ,nēsā uz vēdera perējamo somu. Pēc aizrautīgām pārošanās rotaļām ar tēviņu mātīte tajā iznērš ikrus. Tur ikri ,tēviņa spermas apaugļoti ,glabājas dzemdei līdzīgā vidē. Kad mazuļi izšķīlušies ,tēviņi izlaiž tos no perējamās somas. Jūraszirdziņu mazuļi ir savu vecāku precīzas kopijas.

Vai strausam nepietrūkst kalcija?

Strauss ir vislielākais mūsdienās dzīvojošais putns ,kas dēj arī prāvākas olas. Strausa olas ir aptuveni 13*15 cm lielas un 1,5 kg smagas. Vairākas strausu mātītes vienā reizē kopējā ligzdā var izdēt ap 30 olu. Strausi olas perē pārmaiņus – dienā mātīte ,naktī tēviņš. Lai varētu dēt olas ,strausa barībai jāsatur ļoti daudz kalcija savienojumu. Daļu kalcija strausi iegūst no augiem ,un mazliet arī apēdot sienāzi vai kādu mazāku ķirzaku. 

Leduslāčiem var pietrūkt ledus.

Tā kā globālās sasilšanas dēļ izkūst ledus arktiskajos apgabalos dzīvo vairs tikai 25000  leduslāču. Jaunākā statistika liek domāt ,ka 2050 gadā ,ja ledus kušana turpināsies tādā pašā ātrumā ,leduslāču populācija būs sarukusi par divām trešdaļām. Leduslāči medī roņus ,tāpēc lāču izdzīvošana ir pilnīgi atkarīga no jūras ledus.