Jūras Bezmugurkaulnieki. Fakti un Apskats0

Aktīnijas ir ļoti plaši izplatītas, tās sastopamas visā jūras piekrastes joslās. Aktīnijas parasti apmetas akmeņu apakšpusē. Dažkārt aktīnijas sastopamas lielā daudzumā. Aktīnijas ir plesīgas; ar dzeļkapsulām, kas lielā daudzumā atrodas uz to taustekļiem, tās spēj apdullināt zivju mazuļus, un pēc tam ievilkt tos mutē. Aktīnijas bieži apmetas uz citiem dzīvniekiem. Visbiežāk aktīnijas sadarbojas ar vēžiem-vientuļniekiem. Vēži-vientuļnieki parasti dzīvo gliemežu tukšajās čaulās, slēpjot tajās aizmugurējo ķermeņa mīksto daļu, kas ir ļoti viegli ievainojama. Vēzis padzīvojot kādu laiku vienā gliemežu čaulā, pārvācas uz citu gliemežu čaulu, līdzi nesdams arī aktīniju. Aktīnijas sadarbība ar vēzi izpaužas tādējādi, ka aktīnija ar dzeļkapsulām aizsargā vēzi no uzbrucējiem, savukārt vēzis pārnēsā aktīniju no vienas vietas uz otru,  un tai ir iespējams baroties ar vēža barības atliekām. 

Nākamais bezmugurkaulnieks-jūras sūklis! Sūkļi ir nekustīgi, pie virsmas pieaugoši vienpatņi vai koloniāli dzīvnieki, kas dzīvo jūrās vai saldūdens baseinos. Tie var būt sastopami visos pasaules jūras ūdeņos, sākot ar polārajiem un beidzot ar tropu ūdeņiem. Lielākā daļa mīt mierīgos, tīros jūras ūdeņos, jo netīrs jūras ūdens aizsprosto sūkļa poras. Tādā veidā tiek traucēta sūkļa barošanās un elpošana. Parasti sūkļi atrodami uz cietām virsmām, piemēram kā akmeņi vai jūras klintis, bet dažas sugas spēj piestiprināties pie mīkstām virsmām, piemēram kā augu saknēm.

LIELĀKĀ SŪKĻU SUGA. 

Mucveidīgais ''Bruņurupuču sūklis'', kurš mīt Vestindijā un tuvu Floridas (ASV) pussalai, augstumā izaug līdz 1.05 metru augstumam. Šī sūkļa diametrs ir līdz 91 cm plats. 

SMAGĀKĀ SŪKĻU SUGA

Smagākā sūkļu suga ir ''Aitus Vena'' . To atklāja Bahamu salu tuvumā 1909.gadā. Tā svars ir no 36-41 kg. 

MAZĀKĀ SŪKĻU SUGA

Vismazākā sūkļu suga ir ''Leucosolenia blanca''. Pilnībā izaudzis šīs sugas pārstāvis ir 3 mm augsts. Šī sūkļu suga ir izplatīta  visos planētas ūdeņos. 

SŪKĻU SUGA, KURA DZĪVO VISDZIĻĀK

Sūkļu suga, kura dzīvo visdziļāk ūdeņos, ir ''Hehactinellidas''  suga. Šī suga var dzīvot līdz pat 18500 metru dziļumā.

Ķersimies klāt nākamajam bezmugurkaulniekam, zinātkārie spocēni. Tiek lēsts, ka kopējais jūraszvaigžņu sugu skaits ir aptuveni 1600. Tās apdzīvo visus pasaules okeānus, un vislielākā sugu daudzveidība ir Klusā okeāna ziemeļu daļā. Vairums sugas ir diametrā no 20 līdz 30 centimetriem platas, bet ir arī sugas kuru izmēri ir tikai ap 1 centimetru, bet ir arī sugas, kuru izmēri sasniedz 65 cm. Jūras zvaigznēm parasti ir pieci stari, bet dažām sugām ir pat 50 staru. Jūraszvaigznes apakša ir izklāta ar sīkiem taustekļiem un kājiņām, ar kurām tās pārvietojas. Kājiņas palīdz arī pārvietot barību uz muti, kas atrodas jūras zvaigznes apakšējās daļas centrā. Vairums jūraszvaigžņu ir plēsēji, kuras barojas ar citiem bezmugurkaulniekiem. Interesanti ir tas, ka, ja jūraszvaigzne zaudē kādu no saviem stariem, tad tā vietā izaug jauns. 

Tad nu laiks pēdējam mūsu bezmugurkaulniekam. Un šis bezmugurkaulnieks ir medūza. Šis dzīvnieks mums saistās visbiežāk ar nepatīkamām lietām, jo medūzas patiešām ir bīstamas, jo tās gada laikā nogalina visvairāk cilvēku starp visiem jūras iemītniekiem. Medūzu uzbūve ir ļoti vienkārša. Tām ir lietussarga veida ķermenis, kura apakšdaļas centrā atrodas mute, kuru ieskauj mutes lēveri. Zvanveida ķermeni apņem taustekļu vainags. Lielākajai daļai medūzu nav īpašas gremošanas, centrālās nervu, elpošanas orgānu sistēmas. Lai arī medūzai nav skeleta, tai ir balstplāksnīte, kurai ir kātveidīga struktūra, kas nokarājas no centra uz leju ar muti pašā galā. Medūzai nav nepieciešama elpošana, jo tās membrānai līdzīgā āda ir tik plāna, ka skābekli tā uzņem difūzijas ceļā. Lai arī medūzas spēj brīvi pārvietoties, to kustības iespējas ir ierobežotas. Medūza pārvietojas ritmiski saraujoties tās ķermenim. Saraujoties tiek izgrūsts ūdens, un medūza kustās tikai uz priekšu.

Fakti par medūzām. 

1.Dažādas medūzu sugas var sameklēt visos pasaules okeānos un dažreiz pat saldūdenī. 

2.Medūzas ir vairāk nekā 650 miljonu gadu vecas, tas nozīmē ka tās ir vecākas nekā dinozauri.

3. Pasaules lielākā medūza ir sasniegusi 2,5 metru diametru un tās taustekļi sasniedza pusi no futbola laukuma garuma. 

4.Medūzas ir grūti saskatīt pat gaismā, jo tās sastāv no 95% no ūdens. 

Titulbilde. Liels Paldies Tev par uzmanību. Es vēlētos lai Tu atstāj savu vērtējumu rakstam, jo centos. Es būšu priecīga, ja izteiksi savu viedokli par šo rakstu. Jauku Tev dienu!