Liekais svars, psihiskas slimības, nežēlība vai vienkārši neparasts ģērbšanās stils ir sagādājis daudziem valdniekiem aizvainojošas iesaukas, ko reizēm pat neuzdrošinājās izrunāt skaļi. Savukārt citi valdnieki ir pagodināti ar godpilniem pievārdiem kā cildinājumu par lieliem sasniegumiem vai cēlu raksturu.
Imperators Kaligula - "Zābaciņš"
Valdīšanas laiks: no 37.gada līdz 41.gadam
Romiešu karavadonis Germāniks ņēma savu mazo dēlu līdzi uz Ģermānijas kaujas laukiem. Viņš uzskatīja, ka smagā leģionāru dzīve sagādās dēlam Gajam Jūlijam Cēzaram Augustam Germānikam dzīvē nepieciešamās īpašības un pieredzi. Karavīri zēnu nodēvēja par Kaligulu (Zābaciņš) un šī iesauka sekoja viņam visu mūžu - arī tad, kad viņš no 37. līdz 41.gadam pēc Kr. bija Romas imperators.
Sasanīdu Hosrovs I - "Nemirstīgais"
Valdīšanas laiks: no 531.gada līdz 579.gadam
Sasanīdu impērijas (persiešu impērija, kas pastāvēja mūsdienu Irānas, Irākas, Afganistānas un tās apkārtējo valstu teritorijās) valdnieks uzbūvēja neskaitāmas pilsētas, tiltus, ceļus un dambjus. Viņa valdīšanas laikā uzplauka zinātne un tirdzniecība. Hosrovs I bija viens no ambiciozākajiem valdniekiem Persijas garajā vēsturē un visu savu būvdarbu un politisko iniciatīvu dēl ieguva iesauku Anūširvāns - "ar nemirstīgu dvēseli". Reliģiozais Hosrovs I bija pieslējies zoroastrismam, bet iecietīgi izturējās arī pret citām reliģijām, to skaitā kristietību. Stāsta, ka viņš ieviesa taisnīgu nodokļu sistēmu: diferencētu zemes renti un galvasnaudu. Hosrovs I izveidoja regulāru armiju un esot maksājis karavīriem labu algu.
Dānijas Haralds I -"Haralds Zilzobis"
Valdīšanas laiks: no 986.gada līdz 987.gadam
Gorma Vecā dēls - dāņu valdnieks Haralds I - savu iesauku ieguva no samelnējuša priekšzoba, ko, domājams, bija savainojis kādā zobenu kaujā. Haralds I apvienoja Dāniju, nokristīja dāņus un iekaroja Norvēģiju.
Anglijas Etelreds II - "Nesaprātīgais"
Valdīšanas laiks: no 978.gada līdz 1013.gadam un no 1014.gada līdz 1016.gadam
Kad desmit gadu vecais Etelreds kļuva par karali, viņam bija tik slikti padomdevēji, ka apkārtējie uzskatīja valdnieku par nespējīgu pieņemt gudrus lēmumus. Tādēļ viņam pielipa pievārds Unready - tiešā tulkojumā Neatjautīgais, Negatavais, bet vēstures literatūrā saukts par Nesaprātīgo vai Slikto padomu vadīto. Lielāko daļu valdīšanas laika Etelreds II centās stāties pretī vikingu nemitīgajiem uzbrukumiem Anglijai. Kādā izmisuma brīdī viņš lika nogalināt visus dāņus uz angļu zemes, tostarp Dānijas karaļa Svena Dakšbārdas māsu, izraisot dāņu valdnieka atriebes gājienu.
Norvēģijas Magnuss III - "Magnuss Baskājis"
Valdīšanas laiks: no 1093.gada līdz 1103.gadam
Norvēģijas karalis Magnuss III staigāja, ģērbies īru tērpā - kiltos. Baso kāju dēļ viņš ieguva iesauku Baskājis. Magnuss III sapņoja par Norvēģijas impērijas izveidošanu ap Īrijas jūru. Nostiprinājis varu Skotijā un Ziemeļjūru salās, viņš 1102.gadā devās iekarot Īriju. Valdnieks ieņēma Dublinu un lielas teritorijas ziemeļos, taču 1103.gadā viņa karaspēks nokļuva īru slazdā. Magnuss III saņēma nāvējošu cirvja cirtienu pakausī.
Francijas Luijs VI - "Luijs Resnais"
Valdīšanas laiks: no 1108.gada līdz 1137.gadam
Luijs "le Gros", Resnais, beidza savu mūžu mokošā dizentērijas lēkmē, guļot uz nāves gultas Betisīsentpjēras pilī Francijas ziemeļos. Viņa slimību, visticamāk, izraisīja pārmērīgais vīna un trekna ēdiena patēriņš, kas valdniekam sagādāja ne vien apjomīgu figūru, bet arī iesauku. Luijs VI bija viens no pirmajiem spēcīgajiem un aktīvajiem Francijas valdniekiem un lielāko daļu no 29 tronī pavadītajiem gadiem veltīja tam, lai stabilizētu karaļa varu. Viņš nemitīgi cīnījās pret patvaļīgiem aristokrātiem un devās karā pret Anglijas normandiešu karaļiem, tostarp Henriju I (Vilhelma Iekarotāja dēlu). Luijs VI gribēja angļiem atņemt valdījumus Normandijā. Viņa darbs nesa augļus un kļuva izšķirīgs varas centralizācijai turpmākajos gadsimtos.
Džons Bezzemis
Valdīšanas laiks: no 1199.gadam līdz 1216.gadam
Anglijas karaļa Henrija II dēlam princim Džonam nebija ne valsts, ne grāfa titula, ne lēņu. To visu bija dabūjuši viņa vecākie brāļi. Tikai pats kļuvis par karali, Džons beidzot varēja valdīt pār savu zemi un pavalstniekiem, taču viņa valdīšanas laiku iezīmē daudzas neveiksmes. 1204.gadā Džons zaudēja Normandiju un centienos atkarot šo teritoriju aplika angļus ar milzīgiem nodokļiem, kas stipri pārsniedza pavalstnieku spēju tos samaksāt. Karalis iebilda pret pāvesta izvirzīto Anglijas arhibīskapa kandidātu, tāpēc pāvests 1209.gadā izslēdza viņu no baznīcas, līdz ar to viņš būtībā zaudēja Angliju. Neilgi pirms nāves cīņās ar baroniem karalis bija spiests izdot Lielo brīvības hartu.
Francijas Luijs IX - "Luijs Svētais"
Valdīšanas laiks: no 1226.gada līdz 1270.gadam
Francijas karalim piederēja ne mazāk kā trīs Kristus ērkšķu kroņa eksemplāru un pasaulē izcilākā svēto relikviju kolekcija. Luijs IX lika uzbūvēt "gotikas dārgakmeni" - Senšapelas baznīcu Parīzē - tikai šo vertīgo priekšmetu glabāšanai, kuras būvniecība izmaksāja uz pusi mazāk par relikviju iegādi. Luijs IX bija ļoti stiprs savā ticībā - karalis pats personiski gāja septītā krusta karagājiena priekšgalā 1248.-1254.gadā, lai atbrīvotu Ēģipti no neticīgajiem. Taču armija cieta smagu sakāvi purvainajā Nīlas deltā. Karali sagūstīja un pēc tam atbrīvoja par lielu izpirkuma maksu. Turpmākos četrus gadus viņš pavadīja Palestīnā, aizstāvot Svēto zemi. Luijs IX mira astotā krusta kara laikā 1270.gadā, bet 1297.gadā Vatikāns viņu kanonizēja.
Grāfs Ugolīno della Gerarddeska - "Grāfs Kanibāls"
Valdīšanas laiks: no 1220.gada līdz 1289.gadam
Stāsta, ka itāļu grāfs Ugolīno della Gerardeska esot apēdis abus savus dēlus un divus mazdēlus - augstmanim un viņa četriem mantiniekiem bija piespriesta bada nāve, un visi bija iemūrēti augstu kādā tornī Pizā. Tiesa, jaunākie pētījumi 2002.gadā šo stāstu neapstiprina: DNS un citas analīzes liecina, ka grāfs nav ēdis gaļu un viņam nav bijis zobu. Geradeska nāca no ļoti ietekmīgas Itālijas ģimenes, kurai piederēja milzīgas zemes platības Toskānā ap Pizu un kurai jau pirms 1000.gada bija aristokrātu statuss un liela vara. 1284.gadā Pizai ar militāru spēku uzbruka sāncenši no Dženovas. Pizas dižciltīgākie iedzīvotāji iecēla Ugolīno della Gerardesku par podesta -augstāko administratoru un armijas vadītāju. Grāfs pārstāvēja gvelfu grupējumu. Meties politiskajā cīņā ar cilvēkiem, kas vēlējās ieņemt viņa vietu, grāfs nonāca konfliktā ar arhibīskapu Rudžjēri. Arhibīskaps apsūdzēja grāfu nodevībā un lika ieslodzīt viņu ar dēliem un mazdēliem tornī, atslēgu iemetot upē.
Francijas Šarls VI - "Šarls Trakais"
Valdīšanas laiks: no 1380.gada līdz 1422.gadam
Francijas karalis Šarls VI bija iedomājies, ka ir gatavots no stikla. Kad valdniekam uznāca mēnešiem ilgās vājprāta lēkmes, viņš ļoti uzmanījās, lai nesaplīstu. Kad Šarls VI vienpadsmit gadu vecumā 1380.gadā sēdās karaļa tronī, viņu iesauca par Charles le Bienaime - Šarlu Iemīļoto. Taču, kad psihozes kļuva aizvien stiprākas, viņš ieguva iesauku Charles I'Insense - Šarls Trakais. Halucināciju laikā karalis skraidīja pa pili un kauca kā vilks, bet citkārt atteicās mazgāties un mainīt apģērbu pat vairākus mēnešus. Viņš bieži aizmirsa, ka ir karalis, un, aizdomu pārņemts, bēga no savas karalienes Bavārijas Izabellas un abu kopīgajiem bērniem. Valdnieka garīgais stāvoklis laupīja viņam autoritāti un atņēma spēju pārvaldīt valsti, tāpēc Franciju plosīja iekšējās cīņas, kas noveda pie haosa un anarhijas. Anglijas karalis Henrijs V 1415.gada oktobrī izmantoja šo situāciju un iebruka Francijā. Šarls VI zaudēja kaujā pie Azenkūras - vienā no izšķirošajām Simtgadu kara kaujām. 1420.gadā Šarls Trakais bija spiests parakstīt pazemojošu miera līgumu, kurā pēc savas nāves par Francijas troņmantinieku iecēla Henriju V vai viņa pēcnācēju.
Abi mazie kremļa trollīši (kartupelis un faktu kaste) turpina sajūsmināties par savu tētuku Putinu. Un abi skraida apkārt pa portālu saucot mani par kremļa trolli, lai gan viņi ir tie, kas visu laiku piemin viņa vārdu, pat rakstos, kuros vispār neiet runa par viņu un ne reizi viņš nav pieminēts. Spilgts piemērs šeit
