Ilgu laiku zinātnieki bija dzīvojuši pārliecībā, ka amēbām nav seksa, tomēr tagad tapis zināms, ka arī šo vienšūņu starpā ir dzimumattiecības, tikai līdz šim neviens tās nebija pamanījis, liecina raksts žurnālā Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences.
Zinātnieku grupa no Masačūsetas universitātes atzinusi, ka starp amēbām notiekošie seksuālie procesi gluži vienkārši līdz šim nebija pamanīti, bet gadījumos, kad zinātniekiem bija radušās tādas aizdomas, seksa iespējamība noraidīta, apgalvojot, ka tā ir atkāpe no normas jeb izņēmums, kas apstiprina pieņēmumu, ka seksa starp amēbām nav.
Šis pieņēmums ļāva uzskatīt, ka eikoriti jeb organismi, kas sastāv no šūnām (dzīvnieki, augi un sēnes), ir radušies no bezdzimuma pirmsākuma, bet seksuālās attiecības parādījušās tikai miljonu gadu ilgu evolūcijas procesu rezultātā, tomēr tagad zinātnieki izdarījuši nozīmīgu atklājumu, kas agrākos uzskatus maina.
Pētnieki atzinuši, ka dzimumattiecības ne vienmēr izpaužas kā vizuāli acīmredzama divu organismu mijiedarbība ar mērķi radīt pēcnācēju, bet seksa galvenais mērķis ir palielināt ģenētisko daudzveidību, veidojot no gēniem jaunas kombinācijas.
Līdz šim tika uzskatīts, ka amēbas, kas ir senākie eikoriti, vairojas bezdzimuma ceļā ar dalīšanās palīdzību, radot pēcnācējus ar identisku genomu kopu, bet tagad noskaidrots, ka amēbas daloties var radīt jaunu, individuālu gēnu kopumu - tas nozīmē, ka amēbu vairošanos formāli var uzskatīt par seksuālām attiecībām.
Amēba savus gēnus sadala divās vienādās daļās, no kurām pēc tam veidojas jauns organisms. Tas šī vairošanās procesa laikā var saņemt vienas sugas genomus, bet pastāv iespēja, ka vairošanās notiks starp divu dažādu sugu pārstāvjiem. Šī procesa rezultātā rodas jauna suga, kas atšķirīgi reaģēs uz vidi un dos iespēju turpmākai attīstībai.
"Tas maina visu, ko mēs līdz šim bijām zinājuši par primitīvo organismu evolūciju," jaunatklājumu komentējis Masačūsetas universitātes pētnieku grupas pārstāvis Daniels Lārs.
