Izmirušas suņu šķirnes27

Šie lielie, svarā līdz 45 kg krievu pēdziņi bija visai populāra sķirne Krievijā, kur šie suņi gadsimtiem ilgi bija kalpojuši kā ganu suņi. Tur  šī šķirne izmira XIX gs. Bet- sers Dadlijs Majoribenkss ieraudzīja šos suņus Braitonas cirkā. Viņam iepatikās skaistie, gudrie suņi  un viņš nopirka visu baru. Šie suņi ir viena no šķirnēm, kura ir populāro zelta retriveru - visas pasaules mājas mīluļu pamatā.

14 gs Jaunzēlandē ieveda Kuri- kuri suņus. Visdrizāk no Polinēzijas. Stāsta, ka šos sunīšus ļoti mīlēja maoru sievietes, bet visi citi kaut kā nenovērtēja.

"Tie bija viltīgi suneļi, viņi bieži mūs sakoda",- rakstīja francūzis Žilēns - Marī Kozē, kurš ar savu ekspedīciju ieradās Jaunzēlandē 1771. gadā.

Kuri- kuri parasti apraksta kā neglītus šuneļus ar sliktu smaku. Galu gala viņi piegriezās arī maoru dāmām un beigu beigās izmira.

Ak nabaga kuri- kuri! Jūsu īsās ķepiņas un asie zobeļi bija pārak labi šai grēcīgajai pasaulei!.

Viduslaikos šie sniegbaltie dzinējsuņi - talboti- tika augstu vērtēti, un daudzas ģimenes iegādājās šos suņus prestiža dēļ. Daži vēsturnieki uzskata, ka Anglijā viņus ieveda Vilhelms Iekarotājs  1066. gadā. Šie suņi bija mierīgas dabas, bet uzticīgi un kalpoja kā medību un dienesta suņi. Talboti izmira ap XVI gs, bet viņu pēcteči- bīgli- plaukst un zeļ.

Molosi bija lieli suņi, kurus ļoti cienīja grieķi un romieši. Tieši molosi bija mūsdienu mastifu, sanbernāru, dogu un citu smagnēju suņu šķirņu senči. Tiek uzskatīts, ka molosi palīdzēja cilvēkiem medībās, kā ganu suņi  un karos. Suņi tika īpaši trenēti tikai vienam no šiem nolūkiem. Par molosiem raksta seno laiku vēsturnieki. Suņu mīļotājs Aristotelis ir viņus pieminējis savā traktātā "Dzīvnieku vēsture" 

«Molosu šķirnes suņi ir tādi paši kā visi citi dzinējsuņi, ne labāki un ne sliktāki, bet šīs šķirnes ganu suņi pārspēj citus ar izmēriem un drosmi, ar kuru metas uzbrukumā"

Kordovas cīņu suns. Šo nežēlīgi jaudīgo mastifa-bulterjera un buldoga sajukumu Argentīna izmantoja suņu cīņām. Bet šķirne, lai cik tas dīvaini nebūtu, izrādījās pārāk...ideāla.  Tā vietā, lai pārotos savā starpā, suņi un kuces atrada sev interesantāku nodarbošanos-  centās viens otru saraut gabalos. Beigu beigās suga izmira.

Paisley terrier - tas bija mājas mīlulis un izstāžu suns. Vairāk izstāžu suns. Ķēpa ar viņa garās, zīdainās spalvas kopšanu bija murgs, kuru bija grūti izturet pat šķirnes faniem. Šovbizness- tas nav viegli. Paisley terrier tika izmantots Jorkšīras terjera šķirnes uzlabošanā, bet pats aizsoļoja nebūtībā.

Luija XIV un Luija XV laika leģendārie Karaliskie medību suņi. Suņi, kuri nederēja ne par mājas mīluļiem, ne sētas suņiem- tie bija suņi, kuri bija radīti medībām un tikai medībām.

Suņu audzētāji uzskata, ka visvairāk Karaliskajiem baltajiem līdzinās Dipuī putnusuns, kurš ir veidots, krustojot tos ar Puatjē apkārtnes suņiem.