Īstais Kapteinis Morgans13

Kapteinis Morgans pret saviem vīriem bija dāsns, bet ieslodzītajiem izspridzināja acis

Morgans vienmēr solījās atmaksāt saviem vīriem par padarīto, viņš bieži vien bija daudz dāsnāks par Karalisko floti. 1670. gadā, kad viņš plānoja uzbrukumu Panamai, Morgans sastādīja līgumu ar saviem sabiedrotajiem. Katra kuģa kapteinis saņēma dāsnu daļu no laupījuma, kamēr katram vīram solīja atmaksāt 50 spāņu dolārus, gadījumā, ja viņi uzbrukuma laikā būtu cietuši. Pats Morgans no visas bagātības saņēma vien vienu procentu, kamēr dāsni pārējo izdalīja saviem vīriem.

No dāsnuma vairs nebija ne miņas, kad runa bija par ieslodzītajiem. Kapteinis Morgans nebaidījās izmantot vardarbību. Ja bija nepieciešams izspiest informāciju no kāda ieslodzītā, Morgans ap viņa galvu apsēja ādas siksnu un to savilka tik cieši, kamēr gūstekņu acis burtiski izsprāga.

Lai ieņemtu ostu, Morgans uzspridzināja pats savu kuģi

Kapteiņa Morgana ienaidnieki vienmēr viņu prāk zemu novērtēja. 1669. gadā viņš ar septiņiem kuģiem aizburāja uz Marakaibo ostu Venecuēlā. Lai gan viņi skaitā bija vairāk nekā spāņi, spāņu vadošais kuģis bija daudz spēcīgks nekā visa Morgana flote kopumā, bet Kapteinis Morgans tik un tā pieprasīja spāņu vadoņa Don Alonso del Campo y Espinosa padošanos. Espinosa atteicās un drīz vien nožēloja savu izvēli.

Morgans lika saviem pirātiem vienu no kuģiem pārvērst uguns kuģī. To pielādēja ar sprāgstvielām un mērķēja uz spāņiem. Espinosa saprata, kas viņiem varētu būt padomā, bet noliedza šāda gājiena iespējamību, jo viņš uzskatīja, ka pirātiem nepietiktu prāta šādam gudram solim.

Morgans patiešām bija gatavs upurēt vienu no saviem kuģiem, lai ieņemtu ostu. Viņš uz uguns kuģa izsūtīja 12 vīrus, bruņotus ar ieročiem un sprāgstvielām. Pēdējā mirklī viņi aizdedzināja kuģi un pieķērās spāņu galvenajam kuģim, liesmas ātri vien izplatījās pa spāņu kuģiem un Morgans veiksmīgi ieņēma Marakaibo, iegūstot 250 000 spāņu dolārus.

Kapteinim Morganam nebija poblēmu ar vīru nolīgšanu

Kapteinis Morgans bija viens no visveiksmīgākajiem kaperiem vēsturē, un tādēļ, ka viņa velnišķīgie uzbrukumi guva tādus panākumus, vīri stāvēja rindām, lai tikai iekļūtu viņa komandā. Laikā, kad notika Porto Bello iebrukums, Morganam bija 500 atbalstītāji, pēc gada skaitlis bija pieaudzis līdz 650 vīriem. Pēc tam, kad tika iegūti 250 000 spāņu dolāri, Morganam bija vēl vairāk sadarboties gribētāju.

Pēc Marakaibo, Morgans atkal bija gatavs pieņemt jaunus palīgus. 2 000 vīru ar 37 kuģiem ieradās Tortugā 1670. gada 24. oktobrī, lai ieņemtu Kapteiņa Morgana nākamo mērķi.

Morgans meta acis uz Panamu, otru lielāko pilsētu Jaunajā Pasaulē

Pēc veiksmīgiem iebrukumiem Porto Bello un Marakaibo, Kapteinis Morgans izvēlējās jaunu mērķi: otro lielāko pilsētu Jaunajā Pasaulē, Panamu. Tas gan nebija viegls mērķis. Panama bija lielākā pilsēta, kuru Kapteinis Morgans jebkad bija mēģinājis ieņemt, un viņš uzbrukumam bija sagatavojis daudz vairāk vīru, nekā iepriekšējos uzbrukumos.

Panama atradās Klusā okeāna pusē, tādēļ Morganam bija jāizvada savi vīri cauri džungļiem, pirms viņi varēja ieņemt lielo pilsētu. Kapteinis šajā bīstamajā uzdevumā sev līdzi bija paņēmis 1 000 vīru un gatvojās uzbrukt spāņu cietoksnim.

1671. gada janvārī Kapteinis Morgans sasniedza Panamas vārtus. Viņš vadīja uzbrukumu Panamas pilsētai pret Panamas prezidentu, kuram bija 1 200 vīri un 400 jātnieki.

Pirāti uzvarēja Panamas cīņu un pat uzrīkoja bārbekjū

1671. gada 28. janvārī Kapteinis Morgans vadīja uzbrukumu Panamai. Pretiniekiem bija vairāk vīru un 400 jātnieki, un daži vērši, kurus viņi plānoja uzrīdīt pirātiem.

Tomēr spāņu kavalērija nespēja turēties pretī Morgana vīriem, un kad spāņu kājnieki uzbruka, Morgana vīri tos uzreiz atvairīja un spāņi cieta sakāvi. Neviens vērsis pat neuzbruka pirātiem, lielākā daļa liellopu vienkārši bija aizbēguši no trokšņainās cīņas, tikmēr tos dažus, kuri nonāca pretinieku pusē, ātri vien nogalināja. Morgana vīri pēc džungļu šķērsošanas bija izbadējušies, tādēļ nogalēja vienu vērsi un uzrīkoja uzvaras bārbekjū.

Cīņas beigās bojā bija gājuši 500 spāņi, kamēr Morgans bija zaudējis tikai 15 vīrus.

Kāds no Morgana vīriem ar vienu vienīgu bultu sagrāva fortu

Lai ieņemtu Panamu, Kapteinim Morganam vispirms bija jāieņem forts pie Čagres upes. Tas nebija vienkārši, jo spāņi jau gaidīja pirātu ierašanos. Viņi jau bija paspējuši dubultot garnizonu un ievērojami palielināt ieroču skaitu pirms Morgana uzbrukuma. Frontālais uzbrukums pret sienām nebija spīdošs, līdz kāds no Morgana vīriem pilnībā izmainīja visu cīņas gaitu ar vienu vienīgu bultu.

Šis vīrs esot ticis sašauts ar bultu, viņš bijis tik nikns, ka izvilcis bultu no sava ķermeņa, ietinis to degošā lupatā un izšāvis to atpakaļ uz spāņiem, izmantojot musketi. Degošā bulta trāpīja spāņu šaujampulvera rezervēm, uzspridzinot tās un izraisot sienas sabrukšanu, un lielu apjukumu spāņu pusē. Tieši šīs veiksmes dēļ Morgana vīri varēja ieņemt fortu.

Kapteiņa Morgana pirāti kontrolēja Karību salas

Kapteinis Morgans kļuva par līderi pirātu grupai ar nosaukumu "Piekrastes Brāļi" un viņi pilnībā pārņēma kontoli pār Karību salām. Grupējums uzplauka 1618. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā. Spāņi izmantoja savas bagātās teritorijas Karību apkārtnē, kur daudz ieguldīja kara līdzekļos, lai sāncenši no Eiropas- dāņi un angļi- mudinātu kapteiņus uzbrukt spāņu kuģiem.

Tajā laikā, kad Morgans vadīja grupējumu, viņiem bija bāzes vairākās vietās Karību salās: Tortugā, Port Royal un Naso. "Piekrastes Brāļi" uzbruka spāņu kuģiem, bremzējot zelta un sudraba piegādes uz Spāniju, kļūstot stāvus bagāti. Pavadot desmitgades Karību jūrā, viņi palīdzēja izstrādāt pirātu kodeksu, kurš noteica pirātu dzīves gadsimtiem ilgi.

Anglijas karalis nesodīja Kapteini Morganu, neskatoties uz to, ka viņš bija kara noziedznieks

Kapteinis Morgans bija kaperis, kas nozīmēja to, ka viņam bija oficiāla atļauja no Anglijas karaļnama, lai varētu uzbrukt spāņiem kara laikā. Kad abas nācijas bija mierā, arī Morganam bija jāatkāpjas. Lai vai kā, laikā, kad Morgans veica uzbrukumu Panamai, spāņi jau bija parakstījuši miera līgumu ar angļiem. Oficiāli, tolaik Kapteinis Morgans bija nelegāls pirāts, kurš veica kara noziegumus.

Kad pēc Panamas ieņemšanas Morgans atgriezās Jamaikā, gubernators viņu arestēja un Morgans tika nosūtīts uz Angliju, lai stātos tiesas priekšā, bet tur viņu uztvēra kā slavenību un, lai gan spāņi bija ļoti saniknoti, karalis Čārlzs II atkal Morganam piešķīra bruņinieka titulu 1674. gadā. Kapteinis visbeidzot atgriezās atpakaļ Jamaikā, kur bija faktiskais gubernators vairākus gadus.