1.Viena no zelta priekšrocībām salīdzinājumā ar sudrabu ir tā blīvums (19 300 kg/m3 sudraba). Pateicoties savam blīvumam, zeltam ir nepieciešams gandrīz 2 reizes mazāk vietas nekā sudrabam, ar vienu un to pašu masu.
2.Neskatoties uz savu ķīmisko inertumu, daži zelta savienojumi ir ārkārtēji toksiski un cilvēka veselībai bīstami, izsaucot smagus aknas, liesas un hipotalāma bojājumus.
3.Zelta īpatsvars zemes garozā sastāda apmēram 0.005 g vienā kilogramā ieža. Viens litrs jūras ūdens satur apmēram 4×10-9 g zelta, t.i. 4 kilogrami vienā jūras ūdens kubikkilometrā.
4.Ar terminu “muļķu zelts” apzīmē minerālu pirīts, kas ārēji ir ļoti līdzīgs zelta savienojumam, taču, atšķirībā no tādiem savienojumiem, pats pirīts ir ļoti trausls.
5.Saskaņā ar statistikas datiem, galvenais zelta patērētājs ir juvelierizstrādājumu rūpniecība (58%), pēc tam seko elektronika un citas nozares (10%), stomatoloģija (1%) un investīciju zelts (23%).
6.Zelts tāpat tiek izmantots detaļu kontaktu apzeltīšanā, neitrona bumbās, apzeltīšanā pret koroziju, kā arī pārtikas piedevā Е175. Pat radioaktīvais zelts, kas iegūts reaktoros, tiek izmantots radioloģijā.
7. 2013. gadā lielākās zelta rezerves piederēja ASV (8 134 t), Vācijai (3 391 t) un Itālijai (2 452 t). Piemēram, Krievijai pieder 977 t, bet Latvijai apmēram 2 t. Zelta ieguve no šahtām sastāda apmēram 650 t kvartālā un papildus zelta lūžņu pārstrādes veidā tiek saražotas apmēram 300 t kvartālā.
8.Galvenais zelta ražotājs ir Ķīna (apmēram 314 t gadā), Austrālija (apmēram 227 t), ASV (apmēram 216 t), DĀR un Krievija (apmēram 205 t). Kopumā gadā tiek saražotas apmēram 2572 t zelta.
9.Tirgojot zeltu tiek ņemti vērā divi parametri: svars un kvalitāte. Svars tiek mērīts Trojas uncēs (31.1034768 g), gramos un šekeļos (11.4 g), bet kvalitāti mēra karātos vai provēs. Vistīrākajam zeltam ir 24 karāti vai prove 999.999. Pilnīgi tīru zeltu, šajā tehnoloģiju attīstības etapā, nav iespējams iegūt.
10.Attīrīts zelts – zelts ar visaugstāko tīrības pakāpi. Tas tiek iegūts afināžas procesā. Afināža – tehnoloģisku pasākumu komplekss, kuru rezultātā iegūst visaugstākās tīrības metālu. Treideri, kas spēlē uz paaugstinājumu, tiek saukti par zelta buļļiem, bet tie, kuri uz pazeminājumu – par zelta lāčiem.
11.Atkarībā no regulēšanas, zelta tirgi dalās: starptautiskajos tirgos (Londona, Cīrihe, Frankfurte, Honkonga), iekšēji brīvajos tirgos (Milāna, Parīze, Riodežaneiro), vietējos kontrolētajos tirgos (Atēnas, Kaira), melnajos tirgos (Bombeja). Tā kā pēc lēta zelta jābrauc uz Indiju.
12. Zelta cena nav atkarīga no ieguves apjoma, jo viss iegūtais zelta apjoms pilnībā netiek izmantots, bet tiek pievienots zelta rezervēm. Tādējādi, zelta rezerves ir potenciālais piedāvājums. Viss zelta apjoms, ko cilvēce visā savā vēsturē ir ieguvusi ir apmēram 160 000 t.
13. Investīciju zelts – augstākās kvalitātes zelta monētu vai stieņu veidā, kas tiek izmantoti investīciju objektu veidā. Vidējais zelta dienas apgrozījums Londonas tirgū sastāda apmēram 650 t.
14. Parasti divu gadu perspektīvā zelta cenu nosaka ASV dolāra attiecība pret tā indeksu, kredīta spredi, nominālās procentu likmes un akciju un obligāciju tirgus ienesīgums.
15. Ilgtermiņa perspektīvā zelta cena parasti ir atkarīga no veicamās monetārās politikas drošības līmeņa izmaiņām un ekonomikas stāvokļa. Zelts ir viens no aktīviem-patvērumiem, t.i., pieaugot kopējai nestabilitātei pasaulē, daļa no pasaules kapitāla tiek investēta zeltā.
16. Zelts ir vienīgā prece, kuras izmantošanas krājumi ir tik lieli, ka pašu tā izmantošanu var ignorēt.
17.“Sarkanais”, “dzeltenais” un “baltais” zelts juvelierizstrādājumos norāda tā vai cita metāla īpatsvaru, nevis paša zelta kvalitāti. Jo baltāks ir zelts, jo vairāk tajā ir sudraba. Jo sarkanāks ir zelts – jo vairāk tajā ir vara piemaisījumu.
Pats interesantākais fakts par zeltu ir tas, ka zelta vērtība ir fikcija, ko uzpūtušas senas reliģiozas cilvēces tradīcijas, kuru pamatā ir ticība tam, ka zelts simbolizē Sauli, kas praktiski visās ticībās bija galvenā dievība. Pateicoties šādai ģenētiskai atmiņai, kas veidojusies vairāku tūkstošu cilvēces kultūras gadu laikā, gandrīz katrs cilvēks uz šīs planētas zeltu vērtē visaugstāk par visu.
