Saturna gredzeni sastāv no miljardiem iežu un ledus, sākot no smilšu graudiņa lieluma, beidzot ar mājas lieluma gabaliem. Viņiem ir tāds sarkanīgs noslēpumains iesārtums, kas varētu būt rūsa vai arī tas pats organiskais materiāls, kas ir atrodams sarkanajos dārzeņos uz Zemes.
Takā Saturns atrodas ļoti tālu no Saules, tad tas iegūst 10 reizes mazāk saules nekā Zeme.
Saturnam ir 7 galvenie gredzeni, kuri sastāv no tūkstošiem mazāku gredzenu.
Saturna gredzeni, patuveni ik pēc 14 gadiem izzūd. Zinātnieki uzskata, ka Saturna gredzeni pazūd tikai tāpēc, ka Saturns nostājas vienā līnijā ar Zemi un vienkārši nav redzami.
Saturna tuvākais pavadonis apriņķo planētu tikai nieka 12 stundās, bet tālākajam ir vajadzīgi vairāk nekā trīs Zemes gadi.
3. fakts
Cik zinu neviens kosmosa kuģis/zonde nav nosēdusies uz pavadoņiem. Uz gredzeniem tas nav iespējams un nerunājot nemaz par pašu Saturnu. Saturns ir gāzu bumba. Zinu faktu ka zinātnieki mēģināja ielidot saturnā iekšā. Nezinu konktrētus skaitļus, bet necik tālu viņi netika un pazuda viņiem visi sakari ar kuģi ( vai zonde vai sauc kā to gribi ). Tur kaut kāds magnētiskais lauks baigais ir
Zonde ir nosēdusies uz Saturņa pavadoņa Titāna. Uz paša Saturna tas nav iespējams.
Ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti interesants raksts, tā kā pašam ir ļoti interesanti uzzināt ko jaunu par kosmosu. bet diemžēl mēs nekad neuzzināsim to, kur tas beidzās un cik liels tas ir.
Saturna blīvums ir mazāks nekā ūdenim. Tas peldētu, ja to ieliktu lielā ūdens traukā 
