Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 table.MsoNormalTable {mso-style-name:\"Table Normal\"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:\"\"; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:\"Times New Roman\"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;}
iluminātu ložas izveidojās visās Rietumeiropas valstīs. Ordeņa biedri bija Gēte, Herders, Mocarts un citas tālaika slavenības.
1782. gadā Vilhelmsbādenē tika noslēgta vienošanās starp masoniem un Bavārijas iluminātiem, kas aptuveni 3 miljonus Eiropas ietekmīgāko slepeno kustību locekļus apvienoja vienā organizācijā. Turpmāk ļaudis, kas masonu zemākajās pakāpēs meklēja zināšanas un pašpilnveidošanās iespēju, pat nenojauta, ka ir nokļuvuši iluminātu pārvaldītā ložu tīklā, kura pastāvēšanas mērķis bija zināms tikai izredzētajiem.
Kad masonam, grāfam de Virē, kurš piedalījās kongresā, pajautāja par kongresa lēmumiem, viņš atbildēja: „Es neko jums nestāstīšu. Varu teikt tikai to, ka viss ir daudz nopietnāk, kā jums liekas. Sazvērestība, kas tagad tiks īstenota, ir izplānota tik perfekti, ka monarhijai un baznīcai nav nekāda glābiņa.”
Vilhelmsbādenes kongresā piedalījās arī Eiropas noslēpumainākā persona – grāfs Senžermēns. Vēlāk viņš brīdināja Francijas karalieni Mariju Antuaneti par sazvērestību, kuras mērķis ir Francijas monarhijas gāšana. Karaliene tam nepiegrieza vērību, un pēc neilga laika sākās Lielā franču revolūcija. Tās īstenošanā ilumināti pirmoreiz pielietoja savu efektīvāko ieroci – pūli.
