''Es senais krustnesis, es pazīsta,s ar viltu-
Sniegs tevi Čingishans pa dzīvu miroņtiltu.''
1930-to gadu otrā pusē Vācijas vadoņa Hitlera rīcība sāk apdraudēt pasaules mieru. Jau 1933. g. Vācija izstājas no Tautu Savuenības un sāk bruņoties. Izmantojot citu valstu miermīlību,Hitlers 1935. gadā atklāti lauž Versaļas miera līgumu un pasludina Vācijā vispārēju kara kustību. Nākošā gadā vācu karaspēks iesoļo Reinzemē, kur vāciešiem pēc pirmā pasaules kara nebija atļauts turēt bruņotos spēkus
Hitlers tirgojas ar tautu brīvību.7
51
2
Drīz pēc tam Hitlers noslēdz draudzības līgumu ar Itālijas vadoni Musolīnī un Japānu.
1938. gada pavasarī vācu nacistu vadonis jūtas tik drošs,ka pavēl savam karaspēkam ieņemt Austriju. Neievērojot citu valstu protestus , Austriju pievieno Vācijai, ko Hitlers sāk dēvēt par ''Lielvāciju''.
Vēl tā paša gada rudenī Hitlers piespiež čehus atdot tam Čehoslovākijas pierobežu apgabalus- Sudetiju,kur dzīvo lielāks skaits vāciešu. Visu to viņam izdodas panākts ar draudiem un melīgiem solījumiem. Katru reizi, kad Hitlers izdara kādu pārkāpumu, tas svinīgi paziņo ,ka ''tā bija pēdējā reize'' un ka vairāk viņš neko neprasīs.
Bet jau 1939. gada martā Hitlers pakļauj sev visu Čehoslovākiju un atņem Lietuvai Klaipēdas apgabalu.
Reklāma
Ir zinām ,ka tagad Lielvācija vērsīsies pret Poliju un pēc tam atprasīs Anglijai agrākās Vācijas kolonijas.Tad Angļu valdība paziņo,ka tā garantē [apņemas aizstāvēt] Polijas neatkarību un 1939. gada aprīlī pieņem lēmumu par vispārēju kara-kustību Anglijā
Vācu nacistu draudīgā izturēšanās stipri uztrauc arī Padomju Savienību. Tādēļ tā kādu laiku sāk tuvināties Francijai un Anglijai. Jau 1934.-1935. g. Francija un Padomju Savienība mēģina noslēgt plašu aizsardzības savienību ar Austrumeiropas valstīm, par kādu 1927. gadā velti bija cīnījies Latvijas ārlietu ministrs F. Cielēns [tā saukto ''Austrumeiropas Lokarno'' paktu]. Bet Baltijas valstis šoreiz paskaidro, ka tās neviens neapdraudot un tās gribot palikt neitrālas.
Latvijas ārpolitikas vadību K. Ulmanis ir nodevis Baltijas vācieša V. Muntera rokās. Tas ir veikls diplomāts un kā Latvijas ārlietu ministrs ieņem redzamu vietu Tautu Savienībā. 1938. gadā to ievēl par Tautu Savienības padomes priekšsēdi. Bet Munters neizmanto iespējas nodrošināt Latvijas starptautisko stāvokli. Cerības,ka Latvija varēs palikt ārpus lielvalstu sadursmēm, vēlāk izrādās aplamas.
Reklāma
Arī 1939. gada vasarā Latvija un pārējās Baltijas valstis noraida Anglijas, Francijas un Padomju Savienības piedāvājumu garantēt viņu neatkarību. Tai vietā baltieši slēdz neuzbraukšanas līgumu ar Vāciju. Ar Padomju Savienību šādi līgumi jau pastāv.
Tajā laikā Vācija uzsāk slepenas sarunas ar Padomju Savienību. 1939. gada 23. augustā pasauli pārsteidz negaidīta vēsts- vācu nacisti un krievu boļševiki ir noslēguši neuzbrukšanas [draudzības] līgumu. Tas nozīmē, ka Vācijai nodrošināta aizmugure austrumos, un tā var turpināt savus varas darbus pārējā Eiropā.
Ir atklāts noslēpums,ka Hitlers par to ir labi samaksājis Staļinam. Dažus mēnešus vēlāk angļu ārlietu ministrs Halifakss izsakās : ''Slēdzot šo līgumu, Hitlera kungs pārdeva to ,kas nebija viņa īpašums, - Baltijas tautu brīvību.'' Halifaksam ir taisnība, jo Hitlera un Staļina līgumam ir pievienota kāda slepena noruna. Tā nosaka ,ka boļševiki var brīvi rīkoties Somijā un Baltijas valstīs.
Reklāma
Pirms 240 gadiem vācu muižnieka Patkula nodevība pakļāva Maskavas verdzībā tautas Baltijas jūras piekrastē. Lielvācijas vadoņa Hitlera nodevībai pret Eiropas tautām ir daudz lielākas un smagākas sekas. Nopircis Staļina draudzību , Hitlers 1939. gada 1.septembrī sāk uzbrukumu Polijai. 3. septembrī Anglija un Francija paziņo ,ka tās ir karastāvoklī ar Vāciju.
Baltijas valstis pasludina ,ka šajā sadursmē paliek neitrālas.
Patiesībā tās ir pārdotas Maskavai.
Tev patiks šie raksti
