Hitlers gejs?!51

(attēlā tas pats Kubičeks) „Manas attiecības ar Hitleru jau no paša sākuma nēsāja neparastuma nospiedumu” – atcerās Kubičeks. „Mūsu nejaušā iepazīšanās ātri pārtapa dziļā savstarpējā pieķeršanās.”

„Hitlers ar greizsirdību vēroja, kā es komunicēju ar citiem jaunekļiem – viņš nevarēja samierināties ar domu, ka mani varēja interesēt kaut kas cits, izņemot tikšanos ar viņu.”

1908. gada februārī Hitlers aizbrauca uz Vīni. Pēc pāris dienām viņa īrētajā dzīvoklī ievācās Kubičeks, kurš sapņoja par muzikanta karjeru. Ādolfa un Augusta kopdzīve turpinājās līdz 1908.gada rudenim, kad Hitlers otrreiz izgāzās eksāmenos Mākslas Akadēmijā un bija spiests pamest dzīvokli. Kubičeks pamazām zaudēja saikni ar viņu un lika par sevi atcerēties tikai 1933.gadā, aizsūtot Hitleram apsveikuma kartiņu sakarā ar viņa uzvaru partijas vēlēšanās reihstāgā. Un saņēma atbildi no fīrera: „Es biju ļoti preicīgs atcerēties par draugu, ar kuru esmu pavadījis labākos savas dzīves gadus.”

Tiesa, Kubičekam nācās izškirties ar šo un citiem nacistiskās Vācijas vadoņa autogrāfiem, kad 1938.gadā Austrija tika vardarbīgi pievienota viņa valstij. Kubičeka mājā uzradās SS vīri un atsavināja visus glabātos Hitlera dokumentus.

Pasaules karš, kurš bija sācies 1914.gadā, deva 25-gadīgajam Ādolfam Hitleram iespēju pašpārliecināties. Viņš brīvprātīgi pieteicās Vācijas armijā, kur 1915.gadā nokļuva Rietumu frontē. Pēc 24 gadiem, 1939.gada decembrī, viens no vāciešu pretestības aktīvistiem filosofs un rakstnieks Alfrēds Šmidts-Nojers (Alfred Schmidt Noyer) sameklēja vienu no bijušajiem fīrera darbabiedriem – štābā saistītu Hansu Mendu (Hans Mend). Hans padalījās ar Alfrēdu savās atklātās atmiņās: „1915.gada vasarā Francijā es pirmoreiz redzēju Hitleru, kurš gulēja siena kauzē apkampies ar citu mūsu karavīru Ernstu Šmitu (Ernst Schmidt), kuru pie mums biežāk sauca sieviešu vārdā Šmidli. Vēlāk es ne reizi vien manīju viņus tādā stāvoklī. Ādolfs un Ernsts palika nešķirami vairākus gadus, tas bija patiesi iemīlējies pārītis.“

Citu interesantu liecību par fīrera biogrāfiju frontē nejauši atklāja advokāts Ērihs Ebermajers (Erich Ebermayer), vāciešu militārajos arhīvos atrodot kāda 1916.gada Hitlera pulkveža raportu: „Neskatoties uz drošsirdību ienaidnieka priekšā un godprātīgu pienākumu pildīšanu, jefreitors Hitlers nevar tikt paaugstināts amatā līdz apakšvirsniekam sakarā ar viņa homoseksualitāti.“

(attēlā Otto fon Lossovs) Dosjē par Trešā reiha virsaiša viendzimuma attiecību piekopšanu savāca armijas ģenerālis Otto fon Lossovs. 1923.gadā Bavārijā viņš komandēja karapulkus, kas apslāpēja pirmo bruņotu nacistu pretestību – „Alus puču‘‘ Minhenē. 1920-to gadu beigās, kad Hitlera partijai parādījās nopietnas izredzes nākt pie varas legālā ceļā vēlēšanās, Lossovs „katram gadījumam“ nokopēja vairākus dokumentus no Minhenes policijas arhīviem. Tie saturēja pietiekami daudz pierādījumu, ka, Nacinālsociālistiskās strādnieku partijas līderim esot, Hitlers piesaistīja savā pusē jauniešus ne tikai ar politiskiem paņēmieniem.

„Es pavadīju ar viņu visu nakti“, - policijas protokolā ziņoja kāds 22-gadīgs Jozefs. „Pāris mēnešus es biju bez darba, mana māte un brāļi cieta badu, tāpēc es pavadīju viņu no mītiņa mājās un paliku tur līdz rītam. Viņš man jautāja, vai vēlos palikt ar viņu un teica, ka viņu sauc Ādolfs Hitlers“, - policijas inspektoram arī ziņoja kāds 18-gadīgs Mihels.