(attēlā Rūdolfs Hess)
Neveiksmīgais „Alus pučs“ un tam sekojošais apcietinājums atņēma Hitleram iespēju turpināt tāda veida agitāciju. Tiesa, arī aiz restēm viņš nepalika vientuļš – dalīt viņa apcietinājumu pieteicās uzticīgs draugs un palīgs Rūdolfs Hess (Rudolf Hess), partijas apkaimēs pazīstams kā Melnā Emma. Izņemot Hessu, 1920-tajos gados fīrera sabiedrībā bija ne maz izteiktu homoseksuāļu, kuri neslēpa savu savu orientāciju, piemēram, topošais Hitler-Jugendas (Hitler-Jugend) virsaitis Baldurs fon Širahs (Baldur Benedikt von Schirach).
Pēc vēsturnieka domām Hitlers praktizēja homoseksuālismu līdz 1920-to gadu beigām, kad sabiedrības viedoklis sāka uztvert homoseksuālismu ne kā atvirzīšanos no normas, bet gan kā noziegumu pret morāli un tikumību. Mahtans uzskata, ka 1934.gadā fīrers deva pavēli par Rema iznīcināšanu un 400 viņa tuvāku sabiedroto, tieši tāpēc, ka, acīmredzamam homoseksuālim esot, Rema rīcībā bija kaut kāds kompromāts par fīrera piederību „zilajai“ sabiedrībai, kas varētu tikt izmanots cīņā par varu.
Raksts labs!
