Ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls (1890-1946)
Kopš 1938.gada Jodlam bija ģenerālleitnanta dienesta pakāpe. Viņš un Vilhelms Keitels bija Hitlera galvenie padomdevēji militārajās lietās.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Kā jūs vērtējāt nacionālsociālistu partiju?"
"Es neko daudz nezināju un neinteresējos par nacionālsociālistisko partiju līdz Alus pučam Minhenē 1923.gadā. Puča rezultātā armija tika iesaistīta valsts iekšpolitikas norisēs. Pirms šiem notikumiem armija, atskaitot atsevišķus izņēmuma gadījumus, bija uzticīga civilajai valdībai. Pēc Alus puča virsnieku viedokļi par Hitleru atšķīrās. Es biju noskaņots ļoti skeptiski un nebiju pārliecināts par Hitlera ideju lietderību. Pirms es nebiju saņēmis Hitlera garantijas par to, ka viņš neplāno sagraut armiju, es par viņu nebiju īpaši augstās domās."
"Kāds bija jūsu iespaids par Ādolfu Hitleru kā par cilvēku?"
"Kad 1934.gadā nomira Pauls fon Hindenburgs, mēs zaudējām armijas un visas tautas mīlētu karavadoni. Mēs nezinājām, ko gaidīt no Hitlera. Tomēr ir skaidrs, ka referendums, kura rezultātā Hitlers kļuva par vadoni, nepārprotami apliecināja tautas gribu, kas ir augstāka par visiem likumiem. Tā mēs, karavīri, devām uzticības zvērestu Ādolfam Hitleram."
"Kā jūs vērtējāt Hitleru kā militāro stratēģi?"
"Cik lielā mērā fīrers konsultējās ar armijas štābu, pilnībā noteica konkrētā situācija. Kad Hitleru māca šaubas, viņš varēja apspriest militārus jautājumus nedēļām vai pat mēnešiem ilgi, bet, kad viņam situācija bija skaidra vai arī viņš bija pieņēmis spontānu lēmumu, tika pārtrauktas jebkādas diskusijas."
"Kāds bija jūsu viedoklis par uzbrukumu Padomju Savienībai?"
"Kartēs katru dienu atjaunināja izlūkdienesta piegādāto informāciju par ienaidnieka spēku izvietojumu, un tur bija redzams, ka 1940.gada vasarā pie abu valstu kopējās robežas bija izvietotas 100 krievu divīzijas. 1941.gada janvārī to skaits jau bija pieaudzis līdz 150 divīzijām. Salīdzinājumam varu teikt, ka kara beigās no Francijas ar kaujām Vācijā ienāca ne vairāk par 100 britu, amerikāņu un franču divīzijām."
"Kāds bija jūsu viedoklis par ebreju vajāšanu?"
"Es nebiju antisemīts. Neuzskatu, ka kāda partija, valsts, tauta vai rase - pat ne kanibāli - ir laba vai slikta. Tikai atsevišķi cilvēki tādi ir. Katrā dzīves posmā man ir bijušas darīšanas ar ebrejiem. Esmu bijis viņu viesis un uzņēmis dažus no viņiem arī savās mājās. Tie bija dzimtenei uzticīgi ebreji, kuriem itin neko nevarēja pārmest."
"Kāds ir jūsu viedoklis par koncentrācijas nometnēm?"
"Ziņas par ebreju iznīcināšanu un apstākļiem koncentrācijas nometnēs bija stingri slepenas. Himlers rādīja mums viltotas fotogrāfijas un stāstīja par dārziem un plantācijām Dahavā, kā arī Varšavas un Terezinas geto, tāpēc mums radās maldīgs priekšstats, ka tur ir ļoti humāni apstakļi. (..) Es varu teikt tikai to, ka neko nezināju par ebreju iznīcināšanu."
"Kad sapratāt, ka karš zaudēts?"
"Neviens ģenerālis nebija tiesīgs izteikties par politiskiem jautājumiem, un kara izbeigšana noteikti bija politisks, nevis militārs jautājums. Taču varu apgalvot, ka visi augstākie virsnieki skaidri un atklāti pauda Hitleram savu viedokli par pašreizējo militāro situāciju un raksturoja to kā ļoti bezcerīgu - kāda tā arī bija kara beigās. Es pats fīreram iesniedzu memorandu ar savu viedokli."
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Ģenerālpulkvedi Alfrēdu Jodlu Nirnbergas procesā atzina par kara noziedzinieku un piesprieda nāvessodu. Viņu pakāra 1946.gada oktobrī.