Hinterkaifekas asinspirts9

Pēc tam viņam naktī šķitis, ka bēniņos ir dzirdami soļi. Pēc kāda laika vecais vīrietis bēniņos atrada pirms tam neredzētu laikrakstu. Vēl jo vairāk, izrādījās, ka ir pazudušas mājas atslēgas. Tomēr par spīti tam visam neko ļaunu nenojautušie cilvēki neziņoja policijai par šiem dīvainajiem notikumiem. Vēl viens interesants fakts. Sešus mēnešus pirms šausminošajiem notikumiem Hinterkaifeku pameta iepriekšējā istabene, kura pilnā nopietnībā sāka stāstīt, ka mājā spokojas un tā ir nolādēta. Jaunā istabene, Marija Baumgārtnere, Hinterkaifekā ieradās 31. martā, dažas stundas pirms savas nāves...

Kas tieši notika šajā liktenīgajā piektdienas vakarā, nav īsti skaidrs un tas uz visiem laikiem paliks noslēpumā tīts. Tomēr, ņemot vērā atrasto līķu izvietojumu, šķiet, ka viensētas saimnieku pāri, Andreasu Grūberu (63) un Sesīliju Grūberi (72), arī viņu meitu Viktoriju Gabrielu (35), kā arī Viktorijas meitu Sesīliju (7), visticamāk, pa vienam ievilināja klētī, kur viņus sagaidīja zvērīga nāve. Pēc tam ļaundaris (tiek lēsts, ka viens) iegāja dzīvojamā mājā un tikpat nežēlīgā veidā nogalināja arī Viktorijas 2 gadus veco dēlu Jozefu un istabeni Mariju Baumgartneri.

Asinīs slīkstošos līķus atrada vien nākamās nedēļas otrdienā, 4. aprīlī, kad tuvākajiem kaimiņiem sāka šķist aizdomīgi, ka jau vairākas dienas nav redzams neviens no Hinterkaifekas iemītniekiem. Arī pastnieks bija pamanījis, ka jau kopš iepriekšējās piektdienas neviens nav paņēmis viņa nestos sūtījumus.

Pēc slepkavību konstatēšanas sākās plaši izvērsta izmeklēšana. Medicīnas eksperts noteica, ka slepkavību ierocis visticamāk bija cirvis. Turpat slepkavības vietā arī tika veikta daļēja līķu sekcija, atdalot sadragātos galvaskausus un nosūtot tos uz ekspertīzi Minhenē.

Izmeklēšanas laikā tika iztaujāti teju simts aizdomās turamie, bet tas rezultātu nedeva. Vēl jo vairāk, izmeklēšana nav beigusies vēl pat šodien. Pēdējā aizdomās turamā iztaujāšana notika vēl 1986. gadā. Tāpat 2007. gadā kādas vācu policijas akadēmijas studenti kopīgiem spēkiem centās izmeklēt slepkavību apstākļus cun pierādījumus ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību. Viņu slēdziens tiek turēts noslēpumā, bet visdrīzāk, ka arī viņiem neizdevās atrast neko, kas varētu norādīt uz slepkavu. Kā aizdomās turamo izskatīja pat Viktorijas vīru, kuru gan uzskatīja par mirušu karadarbībā Francijā, kaut arī viņa līķis tā arī nebija atrasts.

Iespējams, pats šausminošākais izmeklēšanas procesā ir fakts, ka nesaprotamu iemeslu dēļ slaktiņa upuru galvaskausi netika laicīgi atgriezti, tāpēc visa ģimene ir apbedīta bez galvām. Vēl jo vairāk, Otrā pasaules kara laikā galvskausus iznīcināja, izdzēšot jelkādas cerības kaut vai novēloti, bet atgriezt tās to īpašniekiem. Tādējādi Grūberu ģimene varētu būt arī vienīgā, kura pilnā sastāvā pēdējā atdusas vietā ir apbedīta bez galvām.

Pati Hinterkaifekas viensēta tika nojaukta gadu pēc nāvējošajiem notikumiem, jo neatradās neviens pircējs, kurš vēlētos iegādāties māju ar tik tumšu pagātni. Tagad nojauktās mājas vietā atrodas vien piemiņas vieta.