Hieronīms Boss3

Atvērtā veidā triptihā no kreisās puses uz labo attēlota paradīze, laicīgā pasaule un elle. triptihs veidots košās, kontrastainās krāsās.

. Ēdenes dārzā attēloti Ādams un Ieva, ko grasās salaulāt Kristus, dažādi īsti (žirafe, zilonis) un fantastiski (vienradzis) dzīvnieki, arī laba un ļauna atzīšanas koks. Virs Kristus gleznā attēlots dzīvības avots.

Centrālajā panelī attēloti kaili dažādu rasu vīrieši un sievietes (nav attēloti bērni un vecāki cilvēki), kas – saskaņā ar gleznas spēcīgo simboliku – nododas dažādām pasaulīgām baudām. Centrā redzama ūdenskrātuve, kurā peldas sievietes, savukārt tai apkārt riņķī dažādu dzīvnieku mugurās dodas vīrieši. Lielā skaitā attēloti milzu putni un dažādi augļi.

Labējā panelī attēlota elle. Priekšplānā redzami cilvēki, kas tiek sodīti par septiņiem nāves grēkiem (piemēram, sieviete, kas cietusi no lepnības grēka, nolemta mūžīgi raudzīties savā atspulgā, kas redzams uz dēmona pēcpuses). Daudzi priekšmeti šeit, tāpat kā centrālajā panelī, redzami palielināti – piemēram, cilvēks ir piestiprināts lautas grifam, cits savukārt sapinies arfas stīgās; cilvēks uz milzīgs slidas pa plānu ledu slīd tieši uz vietu, kur kāds cits jau ielūzis; milzīgs trusis nomedījis cilvēku u.tml. Centrā redzams t.s. "koka cilvēks" ar izdobtu olas formas torsu. Uz viņa galvas atrodas plāksne, kur dēmoni dejo ap dūdām, savukārt viņa ķermenī ierīkota taverna. Ievērības cienīgs ir arī dēmons ar putna galvu, kas sēž augstā krēslā un rij grēcinieku dvēseles. Tiek sodīts miesaskāres grēks (cūka mūķenes tērpā cenšas pierunāt kādu vīru parakstīt kādu dokumentu, arī visi mūzikas instrumenti saistīti ar erotisku simboliku).

Kristus nes krustu ir Hieronīma Bosa glezna. Tai ir savam laikam neraksturīga kompozīcija – kompozicionāli glezna sastāv no tuvplānā attēlotām sejām. Gleznas centrā attēlots Kristus, kurš nes krustu (krustam ir T veida forma, tāpat kā citos Bosa darbos). Pretstatīts labais un ļaunais – mierīgā Kristus seja centrā un to ieskaujošās saviebtās vīriešu sejas, kas pauž ļaunumu un muļķību. Gleznā redzama arī Svētā Veronika, kurai rokās ir audums ar Kristus attēlu.Bosa īstenotajam seju gleznojumam šajā darbā bija liela ietekme uz karikatūru zīmēšanas attīstību.

"Svētā Antonija kārdināšana" Svētais Antonijs bija kristiešu svētais un vientuļnieks. Pēc vecāku nāves viņš izdalīja savu mantību nabagajiem un devās Ēģiptes tuksnesī, kur pavadīja daudzus gadus. Askētiskās dzīves dēļ viņam, tāpat kā citiem vientuļniekiem, rādījušās halucinācijas, un mākslā "kārdināšana" parādās divējādi – dēmonu un erotisku vīziju veidā.

Glezna sastāv no četriem nelieliem apļiem, kuros attēlota "Nāve", "Pastarā tiesa", "Elle" un "Debesu valstība", viena lielāka apļa, kurā attēloti septiņi nāves grēki, un divām kartušām. Septiņi nāves grēki attēloti žanra ainiņu formā ar latīņu nosaukumiem. Pulksteņrādītāja virzienā, sākot no augšas, grēki ir: negausība, kūtrums, miesaskāre, lepnība, dusmas, skaudība un alkatība. Aplis veidots acs formā, un tā centrā attēlots Jēzus Kristus. Zem acs zīlītes redzams uzraksts latīņu valodā: Cave Cave Deus Videt ("Bīsties jele, bīsties, jo Dieva acs redz visu.").

Siena vezums ir Hieronīma Bosa altārglezna. Tas ir triptihs, kura tēma ir cilvēces grēka vēsture. Kreisajā panelī attēlota paradīze (aizliegtā augļa nobaudīšana un izdzīšana no paradīzes), centrālajā panelī — cilvēku nodošanās miesiskajām baudām uz zemes, bet labējā panelī — elle (viens no agrīnākajiem elles attēlojumiem Bosa daiļradē).