Latvijas Radiofonam vēl tikai cilvēka mūžs. Dzimis un audzis tas neatkarīgās Latvijas laikos. Par tā dzimšanas dienu uzskatām 1925. gada 1. oktobri.
Iespējams, ka ir vēl dzīvs kāds Latvijas radiofona dzimšanas liecinieks vai kāds no pirmajiem radio abonentiem. To skaits bija neliels - tikai 331 un tikai rīdzenieki, jo vienīgais raidītājs bija Rīgā un tā jauda nebija liela.
No TELEKOMUNIKĀCIJU VĒSTURES III d. J.Ločmeļa redakcijā:
Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā - 1922. gada 1. februārī. Tam sekoja Berlīnes (1923. g. 29. oktobrī), Leipcigas (1924. g. 1. martā). 1924. gads bija ražens - raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā (16. oktobrī). 1925. gada 1. februārī sāka darboties Varšavas un 1. novembrī Rīgas radiofona raidītāji. Šeit gan jāpiebilst, ka radiofona eksperimentālās pārraides Rīgā sākās 1925. gada marta mēnesī no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. Tās bija neregulāras un ļoti īsas, nepārsniedza 15 minūtes. Raidījumi sākās ar vārdiem: “Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina.” Augusta mēnesī pārraides notika katru dienu, tās ilgums bija viena stunda un tika izmantota dažādu ziņu pārraidei...
Sākumā, mēģinajuma pārraidēs bieži vien runāto tekstu nevarēja saprast, ar mūzikas skaņām bija vēl sliktāk. Pārraidāmo frekvenču joslas platums bija tikai 2600 Hz, tas bija šaurāks par mūsdienu normālu telefonkanālu (parasti 3100 Hz).
Ar Rīgas raidītāju vien visu Latvijas teritoriju aptvert nevarēja, sāka būvēt raidītājus Madonā (faktiski 40 km no Madonas pie Aiviekstes elektrostacijas), vēlāk Kuldīgā. Būvēja pašmāju speciālisti, ieperkot vienīgi detaļas ko nevarēja sagādāt uz vietas.
Madonas raidstaciju nodeva ekspluatācijā 1932. g. 18. novembrī, bet Kuldīgas - 1934. gada 6. decembrī. Kuldīgas torni izgatavoja un montēja Liepājas kara ostas darbnīcās.
Liepājā jaunu raidītāju pagaidām nebūvēja, bet 1931. - 1932. gadā pārbūvēja Liepājas radiotelegrāfa īsviļnu raidītāju par radiofona raidītāju. Liepājas raidītājs bija vajadzīgs arī tamdēļ, ka Liepājas apkārtnē Rīgas raidījumus traucēja kāds ārzemju raidītājs, kurš strādāja ar Rīgas vilni.
Visas raidstacijas saņēma programmu no Rīgas pa vadiem.
Tagad no rītiem skanēja diktora uzruna:
Hallo! Latvija!
Rīga, Madona, Kuldīga, Liepāja!
Atzīšos ar lepnumu, ka to no rītiem dzirdēju arī es!
No 1932. g. 11. aprīļa radiofons uzsāka rīta vingrošanas pārraides klavieru pavadījumā. Pirmās 15 minūtes bija domātas kungiem, nākošās - dāmām.
Vēlāk radiofona darbinieki izdomāja rīta vingrošanu uzsākt ar 3 gaiļu dziedājumu.
Kāds gravieris Kuzņecovs savā darbnīcā Kalēju ielā 25 dresēja dzīvus gaiļus un tie pēc viņa pavēles nodziedāja trīs reizes kikerigū. Vēlāk gaiļu dziedāšanu ierakstīja skaņu platē. Arī gaiļu dziedāšanai esmu lieciniece.
Pievienošu par šo tēmus interesantus materiālus no pirmajiem Radio žurnāliem. Kvalitāte ciešama, attēlus palielinot, oriģināltekstu iespējams izlasīt.
***
