Visi, kas reiz ir bijuši kādā fizikas stundā, zina, kas ir Einšteins vai Ņūtons, tāpat matemātikas skolotāji droši vien zina izstāstīt kaut ko par Pitagoru, Platonu un Haijamu, taču reti kurš zina, kas ir Grigorijs Perelmans un ko viņš ir sasniedzis, lai par viņu runātu.
Grigorijs. Ģēnijs.10
96
1
Grigorijs Perelmans (45) ir dzimis Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā), Krevijā, 1966. gada 13. jūnijā. Pēc Grigorija dzimšanas, viņa māte Ļubova, atmeta ar roku savam matemātikas diplomdarbam un pilnībā nodevās dēla audzināšanai. Pirmie panākumi matemātikā Grigorijam parādījās ap desmit gadu vecumu, un to redzot, Grigorija māte pieteica viņu speciālā matemātikas apmācības programmā.
Savu matemātisko izglītību Grigorijs turpināja Ļeņingradas 239. vidusskolā (tagdējā Sanktpēterburgas 239. licējā), kurā bija īpaša matemātikas un fizikas programma. Grigorija sekmes visu mācību laiku un visos priekšmetos, izņemot sportu, bija izcilas. 1982. gadā notika Starptautiskā Matemātikas Olimpiāde, kurā startēja arī Perelmans kā viens no PSRS komandas dalībniekiem, izcīnot zelta medaļu par izcilu sniegumu. 1980-to gadu beigās Perelmans iestājas vienā no tā laika vadošajām augstskolām - Ļeņingradas Valsts Universitātē - Matemātikas un Mehānikas fakultātē, lai saņemtu Zinātnes kandidāta diplomu. Lai to saņemtu, Perelmanam nācās aizstāvēt savu disertāciju par tēmu Hiperboliskā paraboloīda Eiklīda telpā. Pēc Universitātes beigšanas, Perelmans iekārtojās darbā atjaunotajā PSRS Zinātņu akadēmijas Ļeņingradas Departamenta Steklova Matemātikas Institūtā (tagadējais Steklova Matemātikas Institūts).
Reklāma
Sākot ar 1980-to gadu beigām, Perelmans darbojās gan Ņujorkas Universitātē, gan Ņujorkas štata Universitātē. Viņam peedāvāja un bija iespējs veikt savus pētījumus Kalifornijas Universitātē, piedāvāts darbs gan Prinstonā gan Stenfordā, taču Perelmans tiem atteica un 1995. gada vasarā atgriezās Steklova Institūtā, taču šoreiz tikai, lai veiktu pētījumus.
1904.franču matemātiķis Henrijs Puankarē nāca klajā ar kādu varbūtību, proti, Puankarē savā hipotēzē izvirzīja pieņēmumu, ka trīsdimensionāla sfēra ir trīsdimensionāla virsma, kura ir slēgta, noteikta savā izmērā un vienlaikus neierobežota. Vairāk kā 100 gadu šī hipotēze nav tikusi pierādīta un simtiem matemātiķu to bija centušies izdarīt. 2000. gada Kleja Matemātikas institūts sastādīja sarskstu ar 7 matemātikas problēmām, kuras līdz šim nevienam pasaules matemātiķim nav bijis pa spēkam pierādīt un par kādas problēmas pierādīšanu piesolīja 1 miljonu ASV dolāru, no kurām vissarežģītākā bija tieši Puankarē hipotēze.
2002. gada novembrī internetā parādījās publikācija ar šīs varbūtības pierādījumu. Kā vēlāk noskaidrojās, to bija atrisinājis Gregorijs Perelmans, kurš kā pamatu izmantoja cita zinātnieka kādas problēmas pierādījumu, taču izmainot dažādus parametrus, kas beigās Perelmanu noveda līdz pasaules sarežģītākās hippotēzes pierādījumam. Perelmana risinājumus trīs gadus pārbaudīja trīs dažādas, neatkarīgu matemātiķu grupas, kuras visas atzina, ka risinājums ir pareizs.
Reklāma
2006. gada maijā deviņu zinātnieku komiteja izlēma piešķirt Perelmanam augstāko apbalvojumu matemātikas nozarē – Starptautisko Medaļu par Izcilu Atklājumu Matemātikā. Ik pa četriem gadiem tiek izsniegtas divas līdz četras šādas medaļas, taču Perelmans no tās atteicās. Starptautiskās Matemātikas Apvienības presidents Džons Bols (John Ball) padevās pēc divu dienu centieniem pierunāt Perelmanu pārdomāt. Pēc divām nedēļām Perelmans presei teica: “Viņš (John Bell) man piedāvāja trīs alternatīvas – saņemt balvu un atbraukt tai pakaļ, saņemt to, taču nebraukt pakaļ, un viņš man to atsūtīs vai nepieņemt to vispār. Es jau no paša sākuma viņam teicu, ka balvai manās acīs nav pilnīgi nekādas nozīmes. Visi saprot, ka, ja pierādījums ir patiess, nekāda cita veida atpazīstamība man nav vajadzīga. Mani neinteresē ne nauda, ne slava. Es negribu būt izstādīts kā dzīvnieks zoodārzā. Es neesmu nekāds matemātikas varonis. Es pat neesmu veiksmīgs, tāpēc es negribu lai visi uz mani skatās.”
Neskatoties uz paziņojumu, 2006. gada augustā, Starptautiskajā Matemātikas Kongresā Madridē, Perelmanam par saviem sasniegumiem publiski tika piedāvāta medaļa, no kuras viņš atteicies, padarot sevi par pirmo cilvēku vēsturē, ka sir atteicies no tik prestiža apbalvojuma. Viņš arī iepriekš ir noraidījis apbalvojumu saņemšanu, jo uzskatīja, ka komiteja, kas viņam piešķīra apbalvojumu, nebija pietiekami kvalificēta, lai novērtētu viņa darbu kā negatīvi, tā pozitīvi. 2010. gada martā Perelmanam tika piešķirta Gadsimta Balva par problēmas atrisināšanu. Viņš neieradās arī uz jūnijā notikušo ceremoniju, lai saņemtu 1 miljona ASV dolāru balvu, jo, kā vēlāk teicis, uzskatīja, ka ir negodīgi, ka balva nav dalīta ar Ričardu Hamiltonu, kura hipotēzi Perelmans izmantoja, lai atrisinātu Puankarē varbūtību
Kopš 2003. gada Perelmans vairs nestrādā Steklova institūtā. Viņš dzīvo trūkumā kopā ar mammu un ir bezdarbnieks. Turklāt, liels klasiskās mūzikas fans un viņš augām dienām spēlējot galda tenisu pret sienu. Viņa dzīvoklī nav mēbeļu, Perelmans guļ uz matrača, ko tur atstājuši iepriekšējie īrnieki, iztiek vien no mātes pensijas un par visān varītēm cenšas izvairīties no preses.
Tev patiks šie raksti
