Goti un Gotisms!2

Kā kulta priekšmeti tiek izmantoti krusti, rozes, īpaši liela nozīme ir eņģeļiem (nereti kritušiem vai mirušiem), asinīm, dēmoniem, mirušo gariem. Goti ciena visu, kas saistīts ar nāvi, sāpēm, ievainojumiem, asarām, bieži — pagātni un atmiņām. Neatņemama tēla sastāvdaļa ir gotiskās mūzikas klausīšanās (visbiežāk tas ir gotiskais metāls). • Gots ir cilvēks, kuru raksturo centieni atrasties ārpus sabiedrības, interese par neikdienišķo un estētiskie meklējumi (mākslā, literatūrā, mūzikā utt.) ārpus sabiedrības vairākuma priekšstatiem par skaisto un labo.

Gotiskā estētika ir ļoti eklektiska simbolu izmantošanā, tie izmanto gan ēģiptiešu, gan kristiešu, gan arī ķeltu simboliku. Par gotu pamatsimbolu uzskata ēģiptiešu anku, kas apzīmē mūžīgu dzīvību. Anks gotiskajā subkultūrā iegājās pēc „vampīriskas” filmas parādīšanās uz ekrāniem „Bads”. Bieži lieto arī citu ēģiptiešu simboliku, piemēram, „Ra acs”. Kristiešu simbolika arī ir plaši izplatīt, lielākoties kā stilizēta krustā sišana. Ķeltu simbolika ir sastopama kā ķeltu krusti un dažādi ķeltu ornamenti. Pietiekami izplatīta ir okultiskā simbolika — tiek izmantota pentagramma (gan parasta, gan arī apgrieztā veidā), apgriezti krusti, astoņstaru zvaigznes (haosa simbols). Izmanto arī dažādus nāves simbolus — rotājumi ar kapakmeņiem, galvaskausiem utt. Gotu simboli ir arī kraukļi un sikspārņi

Gotiskajā literatūrā viena no tematikām bija vampīri. Vēlāk saradās vampīru fani, kas sapriecājās par ēģiptiešu pēcnāves uzskatiem, mūmijām utt. un adoptēja anku kā nemirstības simbolu, ko ienesa gotu subkultūrā, padarot to par gotu simbolu. Arī ar viduslaiku Eiropas kultūru, tieša sakara ankam nav. Sakarība ir tikai tik liela, ka ankam ir sakars ar gotiem, gotiem sakars ar gotisko literatūru un gotiskajai literatūrai sakars ir ar viduslaikiem

Gotu drēbes ir diezgan daudzveidīgas — sākot ar kuplajām Renesanses laikmeta kleitām, līdz tradicionālajiem 80. gadu „tumšajiem” pankiem. Parasti gotu drēbes ir pilnīgi melnas vai melnas ar citu krāsu elementiem. Atšķirībā no piederības vienam vai otram subkultūras novirzienam, gotu drēbes var atšķirties. Vispopulārākās sieviešu drēbes ir korsetes, pieguļoši uzroceņi un gari svārki (līdz zemei). Vēl izplatīts ir drēbes līdzīgas viduslaikos — platas piedurknes, ādas drēbes. Augsti šņorēti zābaki („armijnieki”), zābaki uz augstas platformas vai arī citi „neformāli” apavi („New Rock”, „Swear”). Gan meitenēm, gan puišiem ir raksturīgi nēsāt garus matus, kas ir nokrāsoti melnā krāsā. Sejai piešķir „līķa” bālumu ar grima palīdzību, acis krāso melnas. Kā aksesuāri ir populāri dzelkšņainas kaklasiksnas vai rokassprādzes, kontaktlēcas (parasti ir nedabiskā krāsā, īpaši populāras ir melnas un baltas kontaktlēcas) un citi aksesuāri okulistikas tematikā.

Elegants gotu aristokrāts — vīrieša tēls, kas gotu subkultūrā ir kultivēts. Stilizēts kā Viktorijas laikmeta augstmanis ar vampīriskām nosliecēm un post-panka ekstravaganci — gari melni mati, bāla seja, krāsotas acis. Tādam tēlam ideāls skaitās tievs, anoreksīgs ķermenis. Raksturīgākie gotiskās modes elementi:

• jebkas melns, balts vai jebkuras tumšas krāsas kā tumši zila un tumši sarkana, kas arī ir populāras, bet ne tik ļoti izplatītas; • sudraba aksesuāri (visbiežāk ar okultisku simboliku); • sejas bālums — tik populārs tāpēc, ka daži goti grib izskatīties kā miruši, vai arī viņi grib iemiesot sevī Viktorijas laikmeta estētiku, kas uzskata, ka ādas bālums ir cildenuma pazīme, varbūt arī tāpēc, ka uzskata, ka sauļošanās izraisa ādas vēzi. Vispār bālumu goti uzskata par daudz estētiskāku nekā iedegumu; • krāsoti mati - parasti melni, ļoti gaiši izbalināti, sarkani vai rudi; • melnbalts meikaps, visbiežāk — balts pamats, melna lūpu krāsa, melnas acu ēnas; • ļoti tievas, izraustītas vai noskūtas un uzzīmētas uzacis; • verdzīga un fetiša stila drēbes — no ādas, lateksa un gumijas, dažādas korsetes; • samta izstrādājumi;

• dzejnieka krekli — daži volāni ap piedurkni, apkakli un priekšpusē (parasti tie ir balti); • kaklarota — suņa siksna ar dzelkšņiem (spaikiem), vergu apkakle vai samta lente, kas ir aptīta ap kaklu; • pentagramma — tā ir piecu staru zvaigzne ar apli tai apkārt — pagāna simbols ugunij, zemei, gaisam, ūdenim, garam. Pentagramma parasti asociējas ar sātanismu, tāpēc goti mēdz vilkt pentagrammu, lai šokētu cilvēkus vai arī tā ir daļa no viņu teatrālā sātanisma; • operas stila apmetņi un mantijas; • gari operas stila cimdi no samta, lateksa vai atlasa; • krusti (kristiešu simbolika); • tīkliņveida zeķubikses vai krekli; • strīpainas melnbaltas zeķubikses; • ķēdes (parasti izmanto kā jostu, kaklarotu, rokassprādzi); • dzelkšņi, parasti piestiprināti pie ādas jakas, apkakles, jostas vai rokassprādzes.

Gotiskās subkultūras pirmsākumi: Divi mūziķi, pazīstami kā gotikas „Vectētiņš” un „Vecmāmiņa”, - 'Pīters Mērfijs' (Peter Murphy), agrāk no „Bauhaus”, tagad nodarbojas ar solo karjeru, un Sioksija Sioksa (Siouxsie Sioux), agrāk no „Siouxsie” un „Banshees”, bet tagad ir kopā ar „The Creatures”. „Bauhaus” izlaida savu pirmo singlu 1979. gadā. Sioksija bija tā, kas darināja terminu „gotisks”, sakot, ka tas ir jaunais virziens, kuru uzņem grupa. „Siouxsie” un „Banshees” stāsts stāsta, ka mūzikas prese nevis Sioksija, bija tie, kas nozīmēja grupas „Siouxsie” un „Banshees” ar apzīmējumu „gotisks”. Par gotikas sākumu tiek uzskatīts 1979. gads, kad „Bauhaus” izlaiž dziesmu „Bela Lugosi’s Dead”. Sākumā grupa iecerēja, ka dziesma būs zobgalīga, bet daudzi jauni fani saklausīja tajā mistisku, un pārdabiskā skaņa iedvesmoja uz daudzsološās gotiskās subkultūras radīšanu.