Kad Ādolfs Hitlers kļūst par Vācijas kancleru, viņš vadošos amatos ieceļ uzticamus nacionālsociālistus un pamazām veido jaunas valsts struktūras. 1933. gada aprīlī tiek nodibināts gestapo- slepenpolicijas struktūrvienība Prūsijas zemes Iekšlietu ministrijas pakļautībā. 1936. gada vasarā gestapo kļūst par visas Vācijas Valsts slepenpoliciju.
Gestapo - cīņā pret nacistu ienaidniekiem1
80
0
Gestapo tika izveidots 1933. gadā pēc Hermaņa Gēringa pavēles. Nācis pie varas Hitlers iecēla Gēringu par Prūsijas iekšlietu ministru, kuram bija pakļauta arī Prūsijas policija. Viņš momentāli veica policijas reformu un iecēla amatos uzticamus nacionālsociālistus, kā arī izveidoja jaunu struktūrvienību- Geheime Staatspolizei, jeb gestapo. Tā bija Prūsijas slepenpolicija, kura "bez žēlastības apkaros visas valstij naidīgās tendences"
1936. gadā Himlers kļuva par Vācijas policijas šefu, un viņš gestapo pārveidoja par visa Trešā reiha politisko slepenpolicju, kura bez žēlastības apspieda jebkuru pretestību Hitlera režīmam. Aģenti izsekoja un vajāja ikvienu kurš atļāvās paust no nacisma ideoloģijas atšķirīgu viedokli.
Gestapo spīdzināšanas metodes
Parasti aizturētos ieslodzīja tumšā kamerā uz nedēļu, pēc kā veda pratināt un spīdzināt. No sākuma vienkāŗši sita ar nūjām, ar virvi, vai vienkārši ar dūrēm. Taču plaši izmantoja izsmalcinātākus paņēmienus. Lūk daži no tiem:
Roku spīles- nelielas skrūvspīles, kurās ielika pratināmā roku. Spīdzinātājs grieza rokturi, un spīles lēnām salauza kaulus, līdz gūsteknis vairs nespēja izturēt un atklāja visu ko zināja.
Gestapo darbinieki pakāra cilvēku aiz rokām, kas bija aiz muguras saslēgtas rokudzelžos. Gūsteknis tā karājāš līdz zaudēja samaņu.
Vai arī grieza pēdām nost ādu, pēc kā lika staigāt pa sāli. Pratinātāji mēdza iespraust starp kāju pirkstiem un aizdedzināt benzīnā samērcētu vati.
Patiesības serums- tā sastāvā ķīmiska viela skopolamīns, izmantoja, lai pratināmos apdullinātu. Viņi zaudēja realitātes sajūtu, tāpēc patiesi atbildēja uz visiem darbinieku jautājumiem.
Spīdzināja slīcinot ūdenī. Turot gūstekni zem ūdens tik ilgi līdz sāk trūkt gaisa. Ieslodzītos mēdza iegremdēt arī ledainā ūdenī.
Reklāma
Formastērpu izgudro Holivudā
Gestapo aģenti parasti TV seriālos un filmāš valkā melnus ādas mēteļus, tomēr viņu apģērbs bija pavisam neuzkrītošs, protams nebija formastērpu jo tie lieki piesaistītu uzmanību. Viņi parasti valkāja civilu apģērbu. Arī gestapo līderi, piemēram, Himlers un Heidrihs, veicināja leģendas rašanos, jo publiskās uzstāšanās reizēs ģērbās melnos ādas mēteļos, kas bija SS formastērpa sastāvdaļa.
Gestapo vadītāji
Himlers, Heidrihs un Millers izveidoja un vadīja gestapo- iestādi, kas pretošanās kustības dalībniekiem bija ļaunākais murgs.
Heinrihs Himlers
Kopš 1929. gada vadīja partijas bruņoto formējumu SS. 1934. gada aprīlī šai struktūrai pakļauj gadu iepriekš izveidoto gestapo, un Himlers kļūst par tās virsvadītāju, bet tiešā priekšnieka pienākumus uzticēja Reinhardam Heidriham. Pēc 2-viem gadiem Himleru iecēla par visas Vācijas policijas šefu, bet gestapo reorganizēja par valsts mēroga politisko slepenpoliciju. Himlers kontrolēja gestapo darbību līdz pat 1945. gadam. Kara beigāš mēģināja uzsākt slepenas sarunas par padošanos ASV un Lielbritānijai. Kad to uzzināja Hitlers viņš par nodevību attcēla Himleru no visiem amatiem. Pēc vācu kapitulācijas briti apcietināja Himleru, taču viņš izdarīja pašnāvību- noindējās ar ciankāliju.
Reklāma
Reinhards Heidrihs
Apķērīgais un brutālais Reinhards Heidrihs veidoja spožu karjeru Trešajā reihā. 1931. gadā viņš Himlera uzdevumā izveidoja SS drošības dienestu- SD. Jaunā struktūra vāca informāciju par nacistu draugiem un ienaidniekiem, un gadu gaitā Heidrihs kļuva par vienu no informētākajiem un ietekmīgākajiem vīriem Trešajā Reihā. 1934- 1939. darbojās kā gestapo vadītājs, bet līdz ar RSHA ( Impērijas galvenā drošības pārvalde) izveidi viņš kļuva par jaunās pārvaldes vadītāju. 1942. gadā Čehijā, kādā Čehu pretošanās kustības atentātā, Heidrihs tika savainots un drīz pēc tam Heidrihs nomira no asinssaindēšanās.
Heinrihs Millers
1939. gadā aizstāja Heidrihu gestapo vadītāja amatā, kur to vadīja līdz Trešā reiha kapitulācijai. Par viņa likteni ilgi pastāvēja dažāas versijas, tomēr pirms gada prese, atsaucoties uz profesoru Johanu Tuhelu, vēstīja, ka gestapo šefa līķis kara beigās tika atrasts pagaidu kapā netālu no Aviācijas ministrijas un identificēts, bet pēc tam , 1945. gada augustā iesviests masu kapā Berlīnes Mites rajona ebreju kapsētā.
Paldies ka izlasīji šo rakstu, ceru ka patika, noteikti apskati manu profilu un lasi citus līdzīgus rakstus.
Tev patiks šie raksti
