1900. gadā zinātnieki jau zināja, ka dzīvie organismi sastāv no šūnām. Tomēr tolaik vēl nebija atklāts, kā šūnas funkcionē. Kā šūnas zina, kā veidot mūsu ķermeni un nodot šo informāciju no vienas paaudzes nākamajai?
Gēni un DNS5
14
1
Kas liek apelsīnu kokam palikt par apelsīnu koku un nepārvērsties par citronkoku? Kāpēc cilvēki ir tik dažādi?Kas nosaka to, ka viņiem ir tumši vai gaiši mati, zilas vai brūnas acis? Atbildes ir mūsu gēnos, kuri atrodas ikvienas dzīvās būtnes šūnās.
1850. gadā Austrijā dzimušais mūks Georgs Mendelis strādāja par skolotāju klosterī. Savā brīvajā laikā viņš pētīja zirņus klostera dārzā. Mendeli ieinteresēja, kā augi ar sēklām nodod savas īpašības nākamajai paaudzei. Piemēram, ziedu krāsa, zirņa forma, auga augstums.Arī zirņiem tāpat kā cilvēkiem ir divi vecāki. Viņš secināja, ka jābūt kādai vienībai vai faktoriem, kas nosaka katra auga pazīmi, un šim faktoram jāatrodas sēklas šūnās.
Reklāma
Tīģera un tīģerienes bērni vienmēr būs tīģerēni. Tas liekas pašsaprotami, bet līdz 20. gadsimtam neviens nezināja, kā šis process notiek.
DNS struktūra ļauj hromosomām viegli kopēt pašam sevi, šūnām daloties. DNS trepes sadalās divās vienādās daļās un no šūnām esošajām vielām uzbūvē trepes.
Tev patiks šie raksti
