Ne vienmēr smagākās sakāves notiek kauju laukos- reizēm viss ir pavisam citādi...
Ģenerālis brunčos.10
Bija Amerikas pilsoņkara beigas. ASV armija jau bija ieņēmusi Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu, Konfederācijas spēkiem bija grūti laiki, tomēr dienvidnieki vēl arvien turpināja sīksti pretoties. Un tad nāca notikums, kurš pielika punktu visām dienvidnieku aktivitātēm...un tas nebija tāds pasākums, kurā tiktu lietoti ieroči...
1865. gada 10. maija rītā viens no ziemeļnieku apakšvirsniekiem, kurš stāvēja sardzē pie sagrautas dienvidnieku nometnes pie Irvinvilas, pēkšņi pamanīja divus stāvus garos sieviešu reglāna mēteļos.Dāmas devās strauta virzienā. Bruņinieku laiki gan bija beigušies, bet kareivji tomēr vairumā gadījumu nekaroja ar sievietēm un bērniem. Viņš jau paspēra soli malā...un pēkšņi pamanīja zem plašķa malas pazibam piešus.
°Vienai no daiļavām kājās bija kavalērijas zābaki! Tas radikāli mainīja apstākļus. Visu sapratis pilnīgi pareizi, ziemeļnieks pasauca kareivjus, izrāva revolveri, un piegājis pie dāmām paprasīja- kādam dzimumam viņas īsti pieder?
Konfederācijas prezidents Džefersons Deviss, kurš bija viens no "dāmām" metās kareivjiem virsū ar nazi, bet tad viņa sieva satvēra vīru aiz rokām un lūdza viņu pārtraukt pretošanos. Beigu beigās Džefersons padevās ASV valdībai, kuru pārstāvēja dotais apakšvirsnieks un viņa kareivji.
Kā varēja rasties tāda situācija, kurā dumpīgo Dienvidu štatu prezidents, kurš bija metis izaicinajumu varenajiem ziemeļiem, savas cīņas beigās bija spiests nolaisties līdz bēgšanai sieviešu lietusmētelī tā vietā, lai, zaudējis godīgā cīņā, padotos uzvarētājam daudz cienījamākos, bet varbūt pat svinīgos apstākļos?
Pēc Džefersona un viņa sievas versijas, viņi pamodās no kaujas trokšņa, un steigā, neiedeguši sveces, tapat tumsā apģērbās. Kad Džeferfsons Deviss, izgājis no telts, konstatēja, ka viņam mugurā ir viens no sievas plašķiem, kaut ko mainīt jau bija par vēlu, un viņi nolēma atstāt nometni kaut vai tādā veidā.
Tikuši skaidrībā par to,ko viņi ir sagūstījuši, ziemeļnieki nosūtīja Konfederācijas prezidentu uz ziemeļnieku štābu Makonā pie ģenerāļa Džeimsa Vilsona. Džefersonu pavadošais virsnieks ne vārda neteica par to, kādos apstakļos viņš ir sagūstīts, bet...kareivju vidū baumas izplatas ātrāk ka pa telefonu, tapēc drīz jau visa valsts zinaja par aresta apstakļiem visās niansēs.
Bijušā Konfederācijas prezidenta autoritāte, kurš reizē bija konfederātu cīņas simbols, bija neglābjami iedragāta. Drīz padevās pēdējās konfederātu vienības. Daudzi viņa piekritēji , kuri būtu gribējuši viņu aizstāvēt ja ne ar ieročiem rokās, tad kaut diskusijās, to nevarēja izdarīt, jo nelaimīgā Džefersona pieminēšana vien izsauca smieklus.
Karikatūras un inscenētas fotogrāfijas ar aktieru piedalīšanos jeb vienkāršu montāžu bija visai ejoša prece, un deva maizi gan fotogrāfiem, gan karikatūristiem vēl krietni ilgi.
Nekas briesmīgs ar Džefersonu ziemeļnieku gūstā nenotika- atsēdējis divus gadus ieslodzījuma Monro fortā Džefersons Deviss stradāja par apdrošināšanas kompānijas prezidentu.