Jānim patika un tev?
Garie fakti, kurus tev vajag izlasīt! :)10
328
1
Cik mīļāko bija Marijai Antuanetei?
Francijas karalienei Marijai Antuanetei (1755-1793) dažkārt piedēvēts izlaidīgs dzīvesveids, bieži mainot abu dzimumu mīļākos. Tomēr, ticamāk, šos apgalvojumus sekmēja galma intrigas un sabiedrības pieaugošā neapmierinātība ar tronī sēdošo "austrieti", kā viņu mēdza dēvēt. Svētās Romas impērijas imperatora Franča I un Marijas Terēzijas meita Marija ieradās Versaļā 1770. gadā pēc precībām ar nakāmo Francijas karali Luiju XVI, tomēr drīz sajutās vientuļa. Sākotnēji mīlēta un godāta, vēlāk viņa kļuva par pamfletu un intrigu tēlu.
Par veinu no Marijas Antuanetes mīļākajiem reizēm uzskata zviedru grāfu Hansu Akselu fon Fersenu (1755-1810), kas, iespējams, patiesi varētu būt bijis vienīgais pretendets uz karalienes mīļākā lomu. Grāfs Francijā ieradās 18. gadsimta 70. gados un karalieni, domājams, pirmo reizi satika 1774. gadā Parīzes Operas masku ballē. Dažus gadus vēlāk viņš jau bija kļuvis par vienu no karalienes uzticības personām un regulāri uzturējās Versaļā. Lai gan neapšaubāma ir abu šo personību pieķeršanās un savstarpējās simpātijas, neviens vēstures avots neliecina, ka karaliene būtu aizrāvuies mīlas dēkā ar izskatīģo grāfu, kuram mīļāko netrūka. Karalienes Marijas Antuanetes giljotinēšana 1793. gdā grāfu pamatīgi satrieca, un kādā vēstulē Fersens atzinās: tagad viņš ir zaudējis visu, ko mīlējis. Tiesa, nevienā vēstulē Marijas Antuanetes vārds nav minēts tieši. Karalienes un grāfa attiecības, ticamāk, balstījās uzticībā un draudzībā, lai gan vēsturs avoti par šo jautājumu ļauj izvirzīt dažādus pieņēmumus.
Kāpēc jātnieku daļas armijā sauc par kavalēriju?
Eiropas valstu valodās vārds "kavalērija" parādījās 16. gadsimta otrajā pusē no fraču valodas vārda cavalerie. Savukārt tas bija pārņemts no itāļu cavallerria, kas apzīmē bruņotus jātniekus un kura izcelsme atvasināma no latīņu valdad vārda caballus - zirgs. Angļu valodā kavalērijas apzīmējums ar šādu nozīmi lietots 1546. gadā, bet vācu valodā 1569. gadā. Jātnieku vienībām bija svarīga loma gan vairāku seno laiku, gan viduslaiku valstu karaspēkos un sabiedrībā, piemēram, Senajā Persijā, stepju klejotāju kultūrās un attīstīto jeb ziedošo viduslaiku Eiropā. Tomēr 16. gadsimta Eiropā, kad ar šaujamieročiem apgādātu kājnieku vienības kļuva par noteicošo spēku karos, sākās arī vieglās kavalērijas uzplaukums. Tieši kavalērijas izmantošana bija viens no spāņu konkistadoru panākumu cēloņiem Jaunās pasaules kultūru sagraušanā. Kā palīgspēks kavalērija nezaudēja nozīmi arī 19. gadsimta karos un pat vēl 20. gadsimtā.
Reklāma
Ko darīja skārdnieks?
Mūsdienās lilākā daļa noteikti tūlīt iedommājās par jumiķiem, taču sākotnēji skārdnieka uzdevums bija no valcēta skārda izgatavot lukturus un spaiņus. Tikai 18. gadsimtā, kad jauni likumi ugunsbīstamības dēļ Eiropā aizliedza koka notekas, skārdneku cunfre sāka savos darbos uzdevumos ieskaitīt arī jumta noteiku izgatavošanu. 19. gadsimtā šie darba uzdevumi paplašinājās ar jumtu klašānu un santehnikas darbiem.
1. Skārda plāksni nomēra
Māceklis ar cirkuli uzzīmē uz skārda plāksnes apli. Tas būs spaiņa dibens.
2. Skārdu izgriež
Ar lielajām skārda šķērēm izgriež spaiņa dibenu,
3. Uzkarsē lodāmuru
Uz galda kvēlo ogļu krāsniņa, kurā pirms lietošanas uzkarsē skārdnieka lodāmuru.
4. Piestiprina dibenu
Māceklis ar lodēsnas alvu un nokaitēto lodāmuru pielodē spaiņa dibenu,
5. Nostiprina malu
Spaiņa vaļējo malu nostiprina ar resnu dzelzs stiepli, ko ierullē malā un nostiprina ar āmuru.
Cik vēsturiski precīzs ir seriāls par Lodborku?
Ne īpaši precīzi, tacu Lodborku ir grūti atveidot, jo ir ļoti maz avotu par viņa dzīvi. Daudz no tā, ko par viņu iespējams izlasīt, nav īpaši ticams. 13. gadsimta dāņu hronists Saksis Gramatiķis, piemēram, apgalvo, ka šis vikings ieguvis vārdu Lodbroks (Kažokādas bikese) pēc tam, kad uzvarjis pūķi, kas apvijies ap viņa sievas māju. Visticamāk, Ragnars Lodbroks piedzima 8. gadsimta 90. gadu beigās, bet nomira Anglijā ap 865. gadu. Citiem vārdiem sakot, viņš ir par jaunu, lai būtu piedalījies pirmajā dokumentētajā vikingu uzbrukumā Anglijai - Lindisfarnes klostera izlaupīšanā 793. gadā. Iespējams, ka Lodbroks no 830. līdz 845. gadam bija ietekmīgs vikings, kas vadīja daudzus skandināvu sirojumus Francijā un veiksmīgo Parīzes aplenkumu. Zināms, ka viņš pats nekļuva par valdnieku, bet saskaņā ar sāgās vēstīto viņam bija vairāk dēli, kuri uzkāpa līdz pašai vars virsotnei. Halfdans kļuva par Jorkas konungu, bet Ivars Bezkaulis valdīja īru zemēs.
Tev patiks šie raksti
