Trešo vietu ieņem 335.gadu karš.
Šī garā konfrontācija starp Nīderlandi un Silli salu arhepilāgu (kas atrodas netālu uz dienvidrietumiem no Lielbritānijas) - bija visai savāda. Abi pretinieki atklātā kaujā tā arī nesastapās ne reizi. Tomēr viss sākās ne tik mierīgi. 17. gadsimta otrajā pusē Lielbritānijas parlamentārietis Olivers Kromvels ar saviem piekritējiem guva virsroku pār rojālistiem, kā rezultātā Lielbritānija no absolūtas monarhijas pārtapa par republiku. Zaudētāji glābās bēgot uz Silli salu arhepilāgu, kas piederēja vienam no rojālistiem. Savukārt Nīderlandes valdošā vara nolēma izmantot šo situāciju, pieslējās uzvarētājiem un aizsūtīja daļu savu floti pret aizbēgušajiem rojālistiem, cerot iegūt arī sev kādu bonusu (teritoriju Lielbritānijā vai kādu daļu no Lielbritānijas valsts zelta) un cerot uz vieglu uzvaru. Tomēr Silli salā esošie rojālisti spēja, kā mūsdienās saka, pārgrupēties un deva iznīcinošu triecienu Nīderlandes kuģiem. Pēc dažām dienām pie salām pietuvojās Nīderlandes flotes galvenie spēki, no rojālistiem tika pieprasīta kompensācija par nogremdētiem kuģiem un pazaudētām kravām. Saņemot uz šo noraidījumu, Nīderlande 1651. gada 30. martā pieteica karu Silli salām un... devās prom. Notika tā, ka dažus mēnešu vēlāk rojālisti padevās Lielbritānijas parlamentāriešiem, bet Nīderlande tā arī nenoslēdza mieru ar Silli salām aiz nezināšanas, ar ko tad vispār būtu šāds miers slēdzams. Jo Silli salas pievienojās Lielbritānijas jaunajai kārtībai, bet ar britiem Nīderlande nekaroja. Šis savādais "karš" noslēdzās tikai 1985. gadā, kad jau šo laiku Silli salu Padomes priekšsēdētājs Rojs Dunkans apjēdza, ka formāli salas atrodas karastāvoklī ar Nīderlandi. 1986. gada 17. aprīlī holandiešu sūtnis ieradās salās un novērsa šo pārpratumu, noslēdzot ar salu padomi miera līgumu
Autoram pluss+++
