local-stats-pixel

Garākie kari vēsturē.16

64 1

Trešo vietu ieņem 335.gadu karš.

Šī garā konfrontācija starp Nīderlandi un Silli salu arhepilāgu (kas atrodas netālu uz dienvidrietumiem no Lielbritānijas) - bija visai savāda. Abi pretinieki atklātā kaujā tā arī nesastapās ne reizi. Tomēr viss sākās ne tik mierīgi. 17. gadsimta otrajā pusē Lielbritānijas parlamentārietis Olivers Kromvels ar saviem piekritējiem guva virsroku pār rojālistiem, kā rezultātā Lielbritānija no absolūtas monarhijas pārtapa par republiku. Zaudētāji glābās bēgot uz Silli salu arhepilāgu, kas piederēja vienam no rojālistiem. Savukārt Nīderlandes valdošā vara nolēma izmantot šo situāciju, pieslējās uzvarētājiem un aizsūtīja daļu savu floti pret aizbēgušajiem rojālistiem, cerot iegūt arī sev kādu bonusu (teritoriju Lielbritānijā vai kādu daļu no Lielbritānijas valsts zelta) un cerot uz vieglu uzvaru. Tomēr Silli salā esošie rojālisti spēja, kā mūsdienās saka, pārgrupēties un deva iznīcinošu triecienu Nīderlandes kuģiem. Pēc dažām dienām pie salām pietuvojās Nīderlandes flotes galvenie spēki, no rojālistiem tika pieprasīta kompensācija par nogremdētiem kuģiem un pazaudētām kravām. Saņemot uz šo noraidījumu, Nīderlande 1651. gada 30. martā pieteica karu Silli salām un... devās prom. Notika tā, ka dažus mēnešu vēlāk rojālisti padevās Lielbritānijas parlamentāriešiem, bet Nīderlande tā arī nenoslēdza mieru ar Silli salām aiz nezināšanas, ar ko tad vispār būtu šāds miers slēdzams. Jo Silli salas pievienojās Lielbritānijas jaunajai kārtībai, bet ar britiem Nīderlande nekaroja. Šis savādais "karš" noslēdzās tikai 1985. gadā, kad jau šo laiku Silli salu Padomes priekšsēdētājs Rojs Dunkans apjēdza, ka formāli salas atrodas karastāvoklī ar Nīderlandi. 1986. gada 17. aprīlī holandiešu sūtnis ieradās salās un novērsa šo pārpratumu, noslēdzot ar salu padomi miera līgumu

64 1 16 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 16

0/2000

Kaut kādas pasakas jeb aiz matiem pievilkta teorija... Aptuveni tas pats, kas paziņot, ka latvieši karoja ar vāciešiem 700 gadus - 13.gs. sāka Krusta karu laikā un 20.gs vēl turpināja divos pasaules karos.

P.S. Krass karoja ar Partijas valsti, tajā brīdī Persija nemaz nepastāvēja. Par Indijas sasniegšanu Krass varbūt vienīgi savos slapjajos sapņos sapņoja...

P.P.S. Sasanīdi nevis Sasinīdi. Romas impērija nebeidza pastāvēt 5.gs tā vienkāršā iemesle dēļ, ka Bizantija bija Romas impērija. Beidza pastāvēt daļa - Rietumromas impērija. 

4 0 atbildēt

Tie īsti nebija kari, bet kara stāvokļi, līdzīgi kā Latvijā no 1934.gada līdz 1938. gadam, kad bija izsludināts kara stāvoklis. Roma ar Partiešu valsti vairāk cīkstējās diplomātiskajā frontē, partiešu katafrakti strauji uzbruka un tikpat strauji atkāpās, ievilinot romiešus tuksnesīgās vietās un mērdējot karaspēku ar ūdens un provīzijas trūkumu, un neļaujot atslābināties ar sīkiem uzbrukumiem. Bieži vien kara darbība notika tikai virsnieku atskaitēs - karavīri aprobežojās ar savstarpēju izrādīšanos un lamāšanos, jo svelmīgā tuksneša apstākļos pat mazākais ievainojums varēja būt nāvējošs, un neviens pārāk nealka karot, jo Roma labi saprata, ka nevarēs norīt partiešu kumosu. Arī Rekonkista ir komplicēts process un vairāk ideoloģiska cīņa, kurā aktīvi piedalījās katoļu baznīca.

4 0 atbildēt

Interesants raksts...  emotion Autoram pluss+++

1 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

 emotion  emotion 

0 0 atbildēt

emotion

0 0 atbildēt

Ja šādas garas karu sērijas var uzskatīt par vienu karu, tad visu 19 un 20. gadsimtu var uzskatīt par vienu lielu karu emotion Pat Simtgadu karš viduslaikos bija atsevišķu karu virkne.

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt