›

Fosilijas un ģeoloģiskais laiks 2

34 0

Par fosilijām sauc kādreiz dzīvojošu organismu saglabājušās atlikas.Fosilijas ir nozīmīgi pieturas punkti Zemes vēstures datēšanai līdz pat laikam pirms 3,8 miljardiem gadu.

Dzīvības izcelšanās zinātniekiem un teologiem jau izsenis ir bijusi sarežģīta dilemma.Vairākumam kultūru ir nostāsti par dzīvības rašanos uz Zemes - tajos cilvēks gandrīz vienmēr ir skatīts kā visa procesa kulminācija.Atsevišķi teologi uzskata,ka dzīvība radusies tikai pirms dažiem tūkstošiem gadu.Piemēram,1650.gadā kāds Īrija bīskaps nosprieda,ka pasaules tikusi radīta 4004.gadā p.m.ē.Viņš domāja,ka gliemežnīcas un kauli kas atrodami pārakmeņojumi iežos,ir atliekas no radībām,kuras gājušas bojā lielo biblisko plūdu laikā.Tomēr ir grūti izskaidrot,kā planēta tik īsā laika varēja tik ļoti izmainīties.

19gasimta sākumā ģeologi... Autors: ieva5 Fosilijas un ģeoloģiskais laiks

19.gasimta sākumā ģeologi nosprieda,ka šīs pārmaiņas ir bijušas ļoti lēnas un turpinās joprojām.To laikā ir notikusi kalnu izveidošanās un noārdīšanās un radušās arī atrastās fosilijas.Zinātnieki domāja,ka Zeme ir vairāk kā 20 miljonus gadu veca.Mūsdienās iežus iespējams datēt pēc radioaktīvo elementu daudzumu tajos.Piemēram ogleklis sabrūk notiektā ātrumā,tādejādi ir iepējams noteikt pat līdz 50 000 gadu senu ogļu vecumu.Citus elementus izmanto,lai datētu vēl senākus iežus,un,spriežot pēc tiem,Zemes vēsture ir sākusies aptuveni pirms 4,5 miljardiem gadu.

Liecību apkoposcaronanaRūpīgu... Autors: ieva5 Fosilijas un ģeoloģiskais laiks

Liecību apkopošana

Rūpīgu fosilo atradumu izpēte liecina,ka identiskas dzīvības formas ir eksistējušas dažadās pasaules daļās vienlaicīgi.Tāpēc fosilijas ir ļoti noderīgas iežu vecuma noteikšanai.Senie organismi,kuru atliekas kā fosiljas ir atrodami iežos,laika gaitā mainās.Tādeļ pēc fosilijām var spriest par dzīvības attīstības vēsturi.Dažkārt pārmaiņas bija gausas un pakāpeniskas,bet reizēm tās notika ļoti pēkšņi,par ko liecina vairāku augu vai dzīvnieku sugu grupu izzušana,izpaliekot kādam pārejas posmam.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Amonīts-dzīvojis Jura perioda

Dažas veiksmīgas sugas ir saglabājušās nemainīgas daudzus miljonus gadu,turpretī citas ir izzudušas.Dažkārt ir notikusi pēkšņa organismu diversifikācija,kad Zemi sāk apdzīvot virkne jaunu sugu.Izmaiņas dzīvo organismu pasules attīstībā ir ņemtas par pamatu ģeoloģisko periodu nošķiršanai.Domājams,ka starp šiem periodiem ir notikušas lielas pārmaiņas,milzīgas dabas katastrofas.Tās varētu būt saistītas arī ar lielu asteroīdu vai komētu sadursmi ar Zemi,kuras dēļ mainījās klimats.

Krīta perioda beigāspirms 65... Autors: ieva5 Fosilijas un ģeoloģiskais laiks

Krīta perioda beigās,pirms 65 miljoniem gadu,izmira tūkstošiem sugu,arī visi dinozauri.Šajā laikā izveidojās lielais krāteris Meksikas līcī.Asteorīds ,varētu būt pat pat kilometru diametrā,ietriecās Zemē un iztvaikoja,izmetot atmosfērā milzīgu putekļu daudzumu,kas aizturēja Sausles starojuma pieplūdi un izraisīja globālus mežu ugunsgrēkus.Vēl vairāk sugu izmira perma perioda beigās pirms 255 miljoniem gadu.Organimsu masveida izmiršana iezīmē gandrīz visu ģeoloģisko periodu robežas.

Dzīvība uz Zemes

Pēdējo 65 miljonu gadu laikā dzīvības attīstību iezīmē zīdītāju,kā arī ziedaugu un platlapu koku plaša izplatība.Aptuveni 200 miljonus gadu piems šī perioda pasauli pārvaldīja dinozauri un tiem radniecīgi dzīvnieki.Siltajās jūrās dzīvoja daudzi dažādi organismi.Karbona periodā,aptuveni pirms 300 miljoniem gadu,plašas teriotorijas aizņēma purvāji,kuros auga daudz kokpaparžu un cikadeju.No šo augu atliekām vēlāk izveidojās ogļu iegulas.Ziņu par dzīvību uz sauszemes pirms šī perioda nav daudz.Tomēr okeāni bija dzīvības pārpini.Fosilju no pirmskembrija laika ir ļoti maz.

Reklāma

Kopīgīgie senči

Dzīvība uz Zemes ir radusies aptuveni pirms 3,8 miljardiem gadu.Pirms 3 miljardiem gadu uz Zemes dominēja zilaļģes un mikroskopiskās baktērijas.Vēlāk,iespējams,klimata maiņas dēļ un rodoties jaunām vielām,kad sašķēlās superkontinents,lielāki daudzšūnu organismi - dažādi augi un dzīvnieki.Apmēram pirms 600 miljoniem gadu radās priekšteči lielākajai daļai mūsdienās sastopamo organismu.Starp tiem bija arī mūsu varbūtējie attālie senči.

34 0 2 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0