Faktus, kurus tu neesi dzirdējis spokos...10

Akmeņogļu nomaiņa ar gāzi neuzlabos situāciju

Starptautiska apvienotā pētnieku komanda nolēma pārbaudīt, vai ir patiesa teorija par to, ka tajā gadījumā, ja cieto kurināmo jeb akmeņogles nomaina ar dabas gāzi, ir iespējams samazināt ogļskābās gazes izmešanu atmosfērā un palēnināt tos procesus, kuri izraisa temperatūras paaugstināšanos uz planētas. Bija pat publicēti aprēķini, ka tādas nomaiņas rezultātā izmeši samazināsies ļoti ievērojami, turklāt uzsvērts, ka gazes iegūšanas izmaksas arī esot krietni zemākas par akmeņogļu ieguves izmaksām. Dažādas iesaistītās pētnieku grupas pilnīgi neatkarīgi cita no citas savāca datus par pēdējās simtgades laikā notikušo ogļskābās gazes izmešanu atmosfērā un izveidoja datormodeļus, ar kuru palīdzību prognozēja situācijas attīstību līdz 2050. gadam. Rezultāts izrādījās pašiem pētniekim negaidīts: visas piecas iesaistītās pētnieku grupas dažādās valstīs secināja vienu un to pašu – tas nav problēmas risinājums. Tam esot vairāki iemesli. Vispirms tātad ar gazi nāksies nomainīt ne tikai akmeņogles, bet arī kodoldegvielu un saules baterijas, jo šie divi pēdējies enerģijas ieguves avoti ir vēl dārgāki par akmeņoglēm. Un tas nozīmē, ka kopumā ogļskābās gazes izmešana atmosfēra ne tikai nesamazināsies, bet pat palielināsies – vismaz par 10%. Konstatēts, ka šajā ziņā visefektīvākais kaitīgās gazes izmešu samazināšanas paņēmiens ir rūpniecisko izmešu attīrīšana, kas tad arī esot uzskatāma par nākotnes tehnoloģiju.

Atmiņas un pārdzīvojumus var mantot

Izmantojot elektrošoku, eksperimentos biologiem izdevies iemacīt peles vispirmss baidīties no ķiršu aromāta, un tikai pēc tam “atļāva” tam vairoties. Pasaulē nākušies pēcteči uzrādīja noturīgu baiļu reakciju pret ķiršu aromātu, proti, arī neskatoties uz to, ka iepriekš ar tādu nekad nebija sastapušies. Turklāt nākamā grauzēju paaudze uzrādīja tieši tādu pašu reakciju, turklāt attiecīgais efekts saglabājās arī tad, ja peles bija ieņemtas mākslīgās apaugļošanas ceļā. Rūpīgākā izpētē apmācīto peļu un to pēcteču smadzenēs izdevās atklāt strukturālas izmaiņās tajos apgabalos, kurus izmanto aromāta noteikšanai. Dzīvnieku DNS atklātas arī ķīmiskas izmaiņas, kas zinātnē pazīstamas kā par aromāta konstatēšanu atbildīgā gēna epigēniskā metilēšana. Tas viss liecina par to, ka atmiņas un pārdzīvojumi būtibā pārmantojas no smadzenēm uz genomu, kas ļauj tos nodot nākamajām paaudzēm. Petnieki uzskata, ka šis atklājums ļāuj izskaidrot daļai cilvēku piemītošo tā dēvēto iracionālo fobiju esamību, jo tadas sajūtas cilvēks var mantot, pats to īšti neapzinoties.