Latviešu vēsture un kultūra.
Latviešu tautas un Latvijas nosaukums cēlies no latgaļiem.
Latviešu tautas pasakās un teikās zemnieku materiālās pārticības veicinātāja ir Vilce (kā arī Gausa māte un Sāta māte).
12. gadsimtā kurši ar sudraba naudu maksāja pēc svara.
Senlatvieši raibu zirgu sauca par dārku.
Zemes platību, kuru apstrādāja ar vienu zirgu sauca par vienzirga zemi, arkla zemi vai arklu.
Ventspili senāk dēvēja par Vindavu.
No 16. – 18. gadsimtam jūras tirdzniecības izvedmuitu un ievedmuitu sauca par portoriju.
Latviešu folklorā Venēru saukta par Ausekli (kā arī par Rīta zvaigzni, Vakara zvaigzni un Rietekli).
Tagadējos kalendārā mēnešu nosaukumus un tautību nosaukumus latviešu valodā ieviesa Juris Alunāns (jaunlatvietis, publicists, valodnieks).
Pirmais karalis, kurš ieradies Rīgā ir Polijas valdnieks Stefans Batorijs (1582. gada 12. marts).
Feodālisma laikā kalpa atalgojumu dēvēja par bandu.
Rīgā līdz 17. gadsimtam sēru krāsa bija balta.
Muižā govju kūts pārzine un piena pārstrādes darbu vadītāja bija modere.
20. gadsimta sākumā Latvijas karoga sarkano krāsu ražoja Šveicē. Karmīnsarkanajai krāsai ir starptautiski pazīstams nosaukums – „Latvian red”.
Visbiežāk latviešu tautas folklorā minētā naudas vienība ir vērdiņš. Sudraba daudzums vērdiņā ir aptuveni 2,8 grami.
Latvijas nacionālo naudas vienību – lats – ieviesa 1922. gada 3. augustā.
Latvijas Brīvību cīņu laikā izveidoja (1919. gada 23. februārī) jaunu militārā dienesta pakāpi – kopvedis. Kuru vēlāk nodēvēja par pulkvedi-lietnantu.
Niedres stabule jeb pēga ir pūšaminstruments.
Senāk latvieši „sievas trešo vīru” dēvēja par uztupi.
Pavarda dieviņš latviešu mitoloģijā ir Ašgalvis.
Pasaules vēsture, kultūra, ģeogrāfija.
Terminu „ģeogrāfīja” ieviesa sengrieķu zinātnieks Eratostens.
Antīkajā pasaulē planētu Veneru sauca par Luciferu.
Grieķu dievu asinis bija baltas.
Mīlestību par sliņķu nodarbi uzskatīja sengrieķu filozofs Diogens.
Trojas zirgs tika izgatavots no egles koka.
Vēlēdamies kļūt slavens, Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi. Hērostrata bija kurpnieks.
Senajā Grieķijā nemācītu cilvēku sauca par idiotu.
Senie grieķi maigu rietumu vēju sauca par zefīru.
Persijā pļāpu simbols bija biete.
Ēģiptē ar nāvi sodīja par mēslu vaboles nogalēšanu.
Viduslaikos meža vērtību noteica pēc zvēru skaita tajā.
Viduslaikos bruņinieku pavadošo cilvēku sauca par heroldu.
Smiešanos pēta gelotologi.
Vienīgā sieviete – faraone – bija Hatšepsuta.
Senie romieši par valūtu izmantojuši rožu ziedlapiņas.
Likums, kurš paredzēja naudas sodu, par neprecēšanos pastāvēja Spartā.
Apavu lielumu mērvienības ieviesa Anglijā karaļa Edvarda II (1284 – 1327) laikā. Viņa pēda garums bija 36 miežu graudi un nosauca par pēdu (30,5 cm).
Bijušajās Britu impērijas valstīs braukšana pa labo ceļa pusi aizgūts no viduslaikiem, jo bruņinieki jājot, vairogu turēja labajā rokā.
Persiešiem sēru krāsa bija brūna.
Kara laikā vācieši kā degvielu lidmašīnām izmantoja kartupeļu spirtu.
Pasaules daba.
Krievijas ūdeņu dziļumu un reljefa augstumu nosaka pēc Baltijas jūras līmeņa.
Andromedas zvaigznājs vislabāk novērojams rudenī.
Briljanti deg 850 grādu (pēc Celsija) temperatūrā.
Eiropas lielākā sala ir Lielbritānija.
Eiropā griķus ieveduši tatāru-mongoļu ciltis.
Islandē nav mežu.
Kanāriju salas nosaukums „Islas Canarias” radies no latīņu vārda „canis” – suns.
Indijas okeānā, Āfrikas piekrastē atrodas Mafijas sala.
Robinsona Krūzo sala atrodas Klusajā okeānā – Huana Fernandesa arhipelāgā, netālu no Čīles.
Mongoļi par Svēto jūru dēvē Baikāla ezeru.
Asinis sūc tikai odu mātītes pēc apaugļošanās. Tēviņi barojas ar sulām un nektāru.
Haizivis upuri jūt 75 km attālumā.
Par sakarniekiem 1. un 2. pasaules kara laikā izmantoja erdelterjerus (suņu šķirne).
No kukaiņiem visilgāk badoties spēj ērce.
No pērlēm visvērtīgākā (dārgākā) ir melnā pērle.
Zivis guļ ar atvērtām acīm.
Kaķim ir 18 nagu. Priekškājās pa 5 nagiem, pakaļkājās – pa 4 nagiem.
Kādreiz dažās valodās par mīlas āboliem sauca tomātus.
Delfīniem elpošanas sprauga atrodas pakausī.
Kurmji kažoku maina četras reizes gadā.
Paldies par uzmanību!
